Pēc ilgā vasaras brīvlaika un piedalīšanās seminārā bija vajadzīgs kāds laiks, līdz atkal pieradām pie dzīves pilsētas centrā. Tagad, pēc diviem mēnešiem, mēs esam atgriezušies ierastajā ritmā. Rasmus divas vai trīs reizes nedēļā apmeklē kristīgo dienas centru un reizi nedēļā – burtiņu skolu. Brīvajā laikā viņš mums palīdz Wings for Wheels kalpošanā un 
uzrauga, lai mūsu darbinieku sapulces pārāk neievilktos garumā.;-).
Wings for Wheels
Pirmo reizi Wings for Wheels vēsturē Kasparam šoruden vairs nevajadzēja doties uz universitāti, un tagad viņam ir vairāk laika strādāt ar cilvēkiem ar invaliditāti. Mēs esam sapratuši, ka mums kā komandai ir svarīgi kopā lūgt un gaidīt uz Dievu, lai Svētais Gars mūs varētu vadīt vairāk nekā līdz šim. Aizvadītajos pāris mēnešos mēs pastiprināti esam lūguši par to, lai Dievs mums parāda, ko Viņš vēlas darīt caur šo kalpošanu. Šķiet, tas taču ir pavisam vienkāršs princips, tomēr reizēm ir tik viegli aizrauties un darīt visu pašiem, nesaskaņojot plānus ar Dievu. Mums ir notikusi informēšana par cilvēkiem ar invaliditāti Bauskas Baptistu draudzē, un nākamnedēļ tā iecerēta Jelgavas Vasarsvētku draudzē “Žēlastība”. Mēs apciemojām vienu no pagājušās vasaras nometnes dalībniecēm, kas dzīvo ārpus Rīgas, un plānojam drīzumā doties uz Latvijas otru malu, lai apciemotu vēl divus. Mēs esam sākuši katru mēnesi izsūtīt mūsu nometņu dalībniekiem vēstules ar pārdomām par kādu Bībeles tēmu. Mums notika mājas grupas tikšanās, un nākamā ir paredzēta nākamās nedēļas nogalē. Kaspars turpina veikt fizioterapiju, pie viena izmantojot iespēju pastāstīt par Kristu. Reizi nedēļā viņam ir stažēšanās prakse rehabilitācijas centrā “Vaivari”, Latvijas lielākajā un nozīmīgākajā rehabilitācijas centrā cilvēkiem ar invaliditāti. Tur viņam ir iespēja mācīties un būt saskarsmē gan ar pacientiem ar kustību traucējumiem, gan ar augsta līmeņa speciālistiem.
Seminārs
No 27. augusta līdz 10. septembrim Zviedrijā notika seminārs par Āzijas komunistiskajām valstīm. Evelyn piedalījās seminārā, bet Kaspars un Rasmus piedalījās ģimenes atbalsta grupā un izbaudīja laiku prom no mājām. Drošības apsvērumu dēļ mēs nevaram šajā vēstulē atklāt detalizētu informāciju par semināru un par valsti, kurai seminārs bija veltīts, bet es (Evelyn) labprāt pastāstīšu vairāk personiski, ja jūs tas interesēs (tikai uzmanieties, es varu ļoti aizrauties! 😉 ). Man šīs divas nedēļas bija brīvdienas un spraigs mācību periods vienlaikus. Es patiešām izbaudīju šo semināra laiku, jo tas bija mana sapņa piepildījums. Tās arī bija pirmā reize kopš Rasmusa piedzimšanas, kad es varēju veltīt laiku savām vajadzībām un neraizēties par Rasmusu. Mums bija patiešām izcili skolotāji, kas ne tikai labi pārzināja teoriju, bet arī dzīvoja vai bija cieši saistīti ar šo X valsti. Mēs 
klausījāmies stāstu pēc stāsta par to, kā Dievs bija atvēris durvis un kā Viņš maina šo valsti. Dievs man daudz ko mācīja, īpaši to, ka, ja mēs ļaujam Dievam vadīt mūsu dzīvi, Viņš var aizvest tur, kur šķita neiespējami nokļūt, un izmantot mūsu nespēku, lai piepildītu Savu nodomu. Es sapratu, ka mans uzdevums tagad ir turpināt lūgt par šo valsti. Es varu arī runāt to vietā, kas paši nevar runāt, un pastāstīt par šo valsti citiem kristiešiem (īpaši cilvēkiem no bijušajām Padomju Savienības valstīm, kuriem ir pazīstama komunisma ideoloģija). Es ceru, ka nākotnē Dievs apvienos abus manus aicinājumus – cilvēkus ar invaliditāti un šo valsti. Varbūt kādu dienu es pat apciemošu šo valsti un, ar Dieva palīdzību, varēšu kaut ko darīt, lai palīdzētu tur dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti.
Pat neraugoties uz to, ka mums bija grūti samaksāt par semināru (tas arī ir iemesls, kāpēc mēs pašlaik neatrodamies Spānijā un nepiedalāmies Spānijas Stratēģiskās vadības skolā (Strategic Leadership Course)), mēs tomēr jutām, ka esam īstajā laikā īstajā vietā. Pirms 12 gadiem es piedalījos misijas organizācijas Operation Mobilization vasaras kampaņā un trīs nedēļas ilgā evaņģelizācijā Sanktpēterburgā. Manas komandas vadītājs bija pirmais cilvēks, kas man pastāstīja par šo Āzijas valsti. Tas uzrunāja manu sirdi, un aicinājuma sajūta manī sāka pieaugt. Kopš tā laika es ar šo komandas vadītāju nekā nebiju sazinājusies, bet Zviedrijā, citā valstī un pārstāvot citu organizāciju, mēs atkal satikāmies. Dievs tiešām visu dara vispiemērotākajā laikā.
Lūgšanu vajadzības
Lūdzu, lūdziet par mūsu finansiālo situāciju! Pēc semināra mēs esam nomaksājuši lielāko daļu sava parāda, bet šogad mums ar finansēm lielākoties ir bijis grūti. Dažādu iemeslu dēļ esam zaudējuši dažus no mūsu galvenajiem atbalstītājiem, bet dzīves dārdzība Latvijā pēdējā gada laikā ir pieaugusi. Mēs esam uzrunājuši personīgi dažus cilvēkus, aicinot viņus lūgt par mums un apsvērt iespēju kļūt par mūsu partneriem, atbalstot mūs katru mēnesi ar 10-20Ls. Ja jūs jūtat, ka vēlaties būt mūsu partneri 
(lai gan (vēl) neesam runājuši par to ar jums personiski), lūdzu, uzrakstiet mums, un mēs pastāstīsim vairāk, kā varat mums palīdzēt.
Vēl mums ļoti ir vajadzīgs klēpjdators. Varbūt izklausās jocīgi, ka mūsdienās vēl ir cilvēki, kam nav klēpjdatora, bet te nu mēs esam! Mājās mums ir galda dators, bet tas ir pārāk liels, lai to nēsātu līdzi.;-) Dators mums ir vajadzīgs nometnēs, informēšanas pasākumos un humānās palīdzības projektos. Līdz šim mēs to aizņēmāmies, tomēr šī vajadzība kļūst aizvien spiedīgāka. Lūdziet par to, lai mēs varētu nopirkt ļoti labu klēpjdatoru, kas mums kalpotu daudzus gadus!
Lielas paldies jums par aizlūgšanām!
Ceram saņemt ziņas arī no jums.
Dieva svētību vēlot,
Evelyn, Kaspars un Rasmus