Ar prieku varam pavēstīt, ka JAM Rīga kalpošanas Wings for Wheels vasaras nometne “Izaicinājums 4” ir notikusi! Tā norisinājās Raiskuma Speciālajā internātpamatskolā 2011. gada 2.-9. jūlijā, un tajā piedalījās 23 latviski un krieviski runājoši dalībnieki – cilvēki ar kustību un redzes traucējumiem no visas Latvijas. Lai sekmētu nometnes norisi, mums pievienojās arī 24 asistenti un palīgi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.
Mēs jau sen esam pārliecinājušies, ka nometne “Izaicinājums” ir izaicinājums ne tikai dalībniekiem, bet arī mums, organizatoriem. Raiskuma Speciālā internātpamatskola ir īpaša skola bērniem ar pārvietošanās grūtībām, līdz ar to mums pašiem atkrita rūpes par ēdiena gatavošanu, par guļvietām, nevajadzēja raizēties, vai dušas būs piemērotas cilvēkiem ratiņkrēslos, u. tml. Bet šīs nometnes organizēšanai bija nepieciešams daudz vairāk naudas nekā iepriekšējām nometnēm. Divas nedēļas pirms datuma, kad mums vajadzēja skolai ieskaitīt līgumā noteikto maksu, mums vēl nebija nekā, un mēs jau sākām domāt, vai nometni nevajadzēs atcelt. Bet tad kādu dienu mūsu kontā tika ieskaitīta liela naudas summa, kurai sekoja virkne mazāku summu, un nometnes beigās mēs bijām saņēmuši visu mums nepieciešamo finansējumu. Dievs atkal bija apliecinājis Savu uzticību!
Tas, ka nometne notika jaunā vietā (iepriekšējos gados to rīkojām Talsos), deva mums jaunas iespējas un ierosmi jaunām idejām, ar ko papildināt jau izstrādāto dienas grafiku un nometnes programmu. Mums bija viktorīna – izaicinājums smadzeņu “muskuļiem”, mums bija rīta vingrošana – izaicinājums miegainajam ķermenim; foto spēle, kas rosināja likt lietā savas radošās spējas; orientēšanās ar interesantiem uzdevumiem, kas bija izaicinājums nenomaldīties nepazīstamajā apkārtnē; sports un spēles, kur vajadzēja 
aktīvi darboties, un divi fizioterapeiti katru dienu gādāja par izaicinājumu dalībnieku fiziskajam ķermenim. Mums bija arī lekcijas, lai aktivizētu dalībnieku garīgo cilvēku. Šajā gadā mēs mācījāmies par to, kā dziedināt zemu pašapziņu, kā saprast Dieva aicinājumu mūsu dzīvei, ko darīt, kad dzīve met izaicinājumu mūsu ticībai, un kā caur grūtībām vairāk tuvoties Dievam.
Mums bija arī jauni izaicinājumi un trīs dažādas mākslas darbnīcas. Pirmajā dalībniekiem bija iespēja ļaut vaļu savai fantāzijai un izveidot kolāžu, izmantojot savu foto un izgriezumus no žurnāliem. Mēs varējām vērot, kā ikviens spēja piešķirt sev jaunu tēlu, kļūstot par varoni, bruņinieku, modeli, slavenību u.c. No šīm kolāžām mēs varējām izveidot patiešām interesantu izstādi. Otrās mākslas darbnīcas vadīšanai mēs bijām uzaicinājuši meistaru, kurš mums mācīja par stikla pūšanu un rādīja, kā no stikla veidot rotaslietas. Katram drosmīgajam bija iespēja izgatavot kaut ko no stikla. Tas, ka dalībnieks bija neredzīgs vai nespēja darboties ar rokām, nebija nekāds šķērslis, jo meistars visu laiku bija līdzās un turēja dalībnieka rokas, lai rezultātā taptu kaut kas skaists. Trešajā mākslas darbnīcā visi varēja no ādas un pērlītēm izgatavot sev kādas rotas vai aksesuārus. Cilvēkiem tiešām patika šī iespēja izgatavot kaut ko pašiem ar savām rokām.
Vakariem mēs bijām ieplānojuši dažus mierīgākus pasākumus, tādus kā filmas skatīšanās un jautras spēles. Mēs devāmies arī ceļojumā uz Ugandu (tā kā nebija piemērota transporta, mēs nevarējām uz turieni aizlidot, bet Kaspars mums palīdzēja turp nokļūt ar fotoattēlu un sava stāstījuma palīdzību). Pirmo reizi mums bija iespēja sarīkot vakaru pie ugunskura, un šis notikums pārējo aktivitāšu starpā ieguva visaugstāko nometnes dalībnieku un darbinieku novērtējumu.
Pēdējos trīs gadus mūsu nometnēs bija “virves kurss”, lai izaicinātu cilvēkus ar invaliditāti un dotu viņiem iespēju pārliecināties, ka nav robežu tam, ko viņi var darīt. Šogad mēs bijām tālu prom no JAM Valdemārpils Apmācību centra un “virves kursu” izmanot nevarējām. Tā vietā mēs devāmies izbraucienā ar plostiem pa Gauju. Pietiekams izaicinājums jau bija nogādāt pa smilšaino krastu lejā pie upes 14 cilvēkus ratiņkrēslos un citus, kam bija pārvietošanās grūtības, izvietoties pa trim plostiem un 
divas stundas peldēt pa upi. Mēs bijām brīdināti, ka būs pagrūti nogādāt cilvēkus ratiņkrēslos līdz nelielajam zoodārzam Rakšos, kas bija mūsu ceļojuma mērķis, tomēr nolēmām pieņemt šo izaicinājumu un neatkāpties. Izrādījās, ka mūs gaidīja īsts “alpīnisms”, jo vajadzēja tikt augšā pa smilšainu un ļoti šauru taku, kas veda gar dziļu, lietus izskalotu bedri. Daudziem no mums sākumā šķita, ka tas ir nepārvarams šķērslis, tomēr pēc rūpīgas plānošanas, nešanas, stumšanas, vilkšanas, sāpošiem muskuļiem un nogurušiem vīriem, visi dalībnieki bija nogādāti augšā krastā, un mēs devāmies uz zoodārzu. Kāda no dalībniecēm nometnes pēdējā dienā atsauksmju lapā rakstīja: “Paldies Jums par smago darbu plostu dienā. Jūs tik tiešām pacēlāt mūs spārnos, jo devāt mums iespēju piedzīvot visus mirkļus kā pārējie dalībnieki!” Sasnieguši galamērķi, mēs ieraudzījām daudzas lamas un kamieļus, un diena bija galā. Bet atmiņas par to saglabāsies ilgi.
Šis bija pirmais gads, kad mums nometnē bija savi slavēšanas vadītāji,
un šis arī bija pirmais gads, kad mums pievienojās Vasarsvētku draudzes mācītāja, kas visu nedēļu kalpoja kā asistente vienai no dalībniecēm, vadīja svētdienas dievkalpojumu un palīdzēja vismaz vienam dalībniekam nākt pie Dieva (varbūt tādu bija vairāk, bet viens cilvēks mums savu izvēli darīja zināmu). Dievs ir varens!
Sinoptiķi bija solījuši lietu un negaisu visu nometnes nedēļu, taču mums tika vien neliels lietutiņš, un mums nevajadzēja atceltu nevienu no mūsu “brīvdabas pasākumiem”. Mēs jokojām: – labi, ka mūsu nometne ilgst tikai nedēļu, jo vietējie lauksaimnieki būtu ļoti nelaimīgi, ja tik saulains un sauss laiks ilgtu visu vasaru. 🙂
Mēs gribam pateikties katram, kas lūdza, atbalstīja mūs ar ziedojumiem un nāca mums palīgā. Daļai nometnes dalībnieku šī ir vienīgā iespēja gadā, kad viņi var izkļūt no savām mājām un satikties ar citiem cilvēkiem. Daudzi no dalībniekiem bija kristieši, bet viņiem nav iespējams tikt uz draudzi. Šī nometne sniedza viņiem iespēju būt sadraudzībā ar citiem kristiešiem. Liels paldies jums, ka palīdzējāt visam šajā vēstulē stāstītajam notikt!
Lai Dievs jūs svētī!
Wings for Wheels komanda:
Evelyn, Kaspars, Rasmus, Ailita, Baiba un Sanita
Bildes ir šeit