Sveicināti!
Vispirms mēs gribam pateikt paldies par jūsu aizlūgšanām. Vēstules turpinājumā es pastāstīšu sīkāk, bet uzreiz varam teikt, ka šī gada projektu Jēkabpilī nepārprotami vadīja Dievs un jūsu lūgšanas tika uzklausītas.
Tātad, svarīgākie fakti
Starptautiskais kristīgais sociālais projekts notika Latvijā, Jēkabpilī š. g. 26. febr. – 4. martam. 
Mūsu komandā bija 315 cilvēki no 21 valsts
Mēs izkrāvām 3 furgonus ar drēbēm un pārtiku
Mēs sagatavojām 1375 pārtikas maisiņus
Mēs izdalījām drēbes 1455 cilvēkiem
Mēs izdalījām furgonu ar gultas piederumiem, higiēnas piederumiem un drēbēm Jēkabpils cietumā
360 bērnu un 64 pieaugušo piedalījās bērnu programmās
265 jauniešu piedalījās jauniešu programmās
27 cilvēki piedalījās programmā cilvēkiem ar kustību traucējumiem
286 ieslodzīto un uzraugu piedalījās cietuma programmā
898 cilvēku (ieskaitot mūsu komandu) piedalījās vakara programmās
473 cilvēku (ieskaitot mūsu komandu) piedalījās Mīlestības mielastā
181 cilvēks piedalījās koncertā
Mēs izdalījām 1211 pārtikas maisiņus mājas apciemojumu laikā
Projekta nedēļas laikā Kristu pieņēma 304 cilvēki
Kaspara liecība
Mūsu komanda gribēja redzēt īstus Dieva brīnumus, jo vairāk tāpēc, ka iepriekšējā dienā daudzi cilvēki nebija mājās. Tā mēs nonācām līdz nākamajai adresei sarakstā, un tur mūs sagaidīja pusmūža vīrs – skarba izskata, neskuvies, drukna auguma. Viņš bija mazrunīgs, tomēr pietiekami laipns, lai aicinātu mūs ienākt. Viņš teica, ka ejot uz baznīcu, lūdzot Dievu un lasot Bībeli, bet nekad nebija dzirdējis par personīgām attiecībām ar Jēzu. Sarunas turpinājumā mēs redzējām, kā pamazām mainījās viņa sejas izteiksme. Viņa acīs sariesās asaras, bet viņš centās tās apslēpt. Pēc pusstundu ilgas sarunas viņš bija gatavs atdot savu dzīvi Kristum.
Evelyn liecība
Šī bija sestā reize, kad piedalījos projekta vadības komandā, un, ja man būtu amata nosaukums, tas būtu “personāla menedžeris”. Projekta sagatavošanas laikā mans pienākums bija reģistrēt un informēt cilvēkus, kas pieteicās no Latvijas. Projekta laikā mūsu komandas uzdevums bija izveidot komandas, izsūtīt tās uz konkrētām adresēm Jēkabpilī, reģistrēt komandu atskaites, apkopot statistiku un sagatavot turpmāk veicamo lietu sarakstu.
Pirms projekta man bija patiešām grūts laiks. Es jutu tādu spriedzi, ka sapratu – es nebūšu spējīga labi strādāt, ja nesaņemšu palīdzību. Es aicināju cilvēkus projekta komandā un ārpus tās lūgt par mani. Pirmdien mēs sākām veidot komandas. Tas nebija viegls uzdevums, jo reizēm mēs pat nevarējām saprast, vai tas vārds sarakstā ir sievietes vai vīrieša, un mums nebija zināms arī dažu cilvēku vecums. Mēs strādājām laika ziņā mazāk nekā parasti, tomēr pārsteidzošā kārtā paveicām vairāk! Otrdienas vakarā visas 70 komandas bija izveidotas. Mēs zinājām, ka ceturtdien un piektdien 20 cilvēki dosies uz
Jēkabpils cietumu, bet mums nebija ne jausmas, kas būs šie cilvēki. Mēs domājām, ka mums daudzas komandas vajadzēs pārorganizēt. Trešdienas rītā mēs saņēmām to cilvēku sarakstu, kuri dosies uz cietumu, un, kad atzīmējām visus komandās esošos cilvēkus, mēs sapratām, ka mums neko nevajadzēs mainīt! Visi cietuma komandas dalībnieki bija tik veiksmīgi iedalīti komandās, ka, ja viņus izņēma laukā, visas komandas joprojām varēja pilnvērtīgi darboties. Mums tikai vajadzēja atrast vienai komandai latviešu tulku, un tās bija vienīgās izmaiņas, ko mums nācās veikt. Bija skaidri redzams, ka Dievs pats bija izveidojis šīs komandas, ne mēs. Es nekad agrāk arī nebiju bijusi tik mierīga, spējīga strādāt par 110% un ātri atrisināt katru problēmu un izaicinājumu. (Kāds cilvēks izteicās, ka man esot ļoti ātrs procesors 😉 ). Liels paldies par jūsu aizlūgšanām! Dievs mani izmainīja šai nedēļai, jo parasti es esmu pilnīgi cits cilvēks.
Rasmusa liecība
Es pavadīju lieliskas astoņas dienas ar vecmāmiņu un ar tantes ģimeni Hījumā Igaunijā. Man ļoti patika katru dienu spēlēties ar brālēniem un māsīcu, un ar viņu suni. Tomēr es lēkāju aiz prieka, kad atgriezās tētis un mamma, un biju laimīgs kopā ar viņiem doties uz mājām.
Pēc projekta
Šogad mēs strādājām kopā ar draudžu dibināšanas komandu. Pēc projekta mēs viņiem iedevām sarakstu ar apmēram 200 cilvēku vārdiem, kas projekta laikā saņēma pestīšanu. 13. martā šīs komandas vadītājs raksta: “Pagājušajā sestdienā mums Jēkabpilī notika Mīlestības mielasts. Sagatavotais ēdiens un telpa bija paredzēta tikai 90 personām, bet ieradās 115. Kādi 40 cilvēki aizgāja, jo mēs joprojām mācāmies, kā paēdināt cilvēkus tā, kā to darīja Jēzus. Šosvētdien mēs paredzam, ka atnāks 50 cilvēki. Mums bija daudz 
liecību, mēs slavējām un lūdzām. Esmu dzirdējis vēl divas liecības no šejienes cilvēkiem, kad viņiem piezvanīju. Viena liecība ir par asinsspiedienu, – kāds no Misijas lūdza par sievieti. Tagad asinsspiediens ir normāls, un šai sievietei vairs nav nepieciešami medikamenti. Otra liecība ir par darbu. Kāds bija lūdzis, lai Dievs dod darbu, un šai sievietei tagad ir darbs!”
Dievs dara Savus darbus Jēkabpilī. Lūdzu, turpiniet lūgt par šo pilsētu!
Dieva svētību vēlot,
Evelyn, Kaspars un Rasmus