Šī gada 7.-14. jūlijā vairāk kā 60 cilvēku sapulcējās Raiskuma speciālajā internātpamatskolā, lai piedalītos nometnē cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pusei no šiem cilvēkiem bija kustību traucējumi, un pārējie bija ieradušies, lai palīdzētu viņiem tikt galā ar ikdienas vajadzībām.
Mēs sākām ar iepazīšanos pirmajā vakarā un spēli, kurā cilvēkiem vajadzēja iedegt sērkociņu un, pirms tas nodziest, kaut ko pastāstīt par sevi. Dažiem dalībniekiem tas bija pirmais izaicinājums, jo viņi nekad pirms tam nebija iedeguši sērkociņu. Vakara gaitā mēs sadalījāmies komandās un centāmies atbildēt uz ļoti piņķerīgiem un arī uzjautrinošiem viktorīnas jautājumiem.
Svētdienas rītā mums bija dievkalpojums, kuru vadīja mācītājs un 
slavētāji no Rīgas, no draudzes “Rīta Zvaigzne”. Pāris dalībniekiem, kas to ļoti vēlējās, bija iespēja piedalīties dievkalpojumā Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīcā. Svētdienas vakaru mēs pavadījām, klausoties Rīgas Gospeļkori, kas bija atbraucis uz Raiskumu, lai mūs iepriecinātu ar savām dziesmām. Daudziem nometnes dalībniekiem šis koncerts sagādāja vislielāko prieku.
Nedēļas laikā mums notika lekcijas, kurās tikām mudināti atdot savu dzīvi Dievam par visiem 100% un kļūt par daļu no Viņa plāna mūsu dzīvei. Mums bija iespēja grupās diskutēt par to, kāds ir Dieva nodoms mūsu dzīvei un kā mēs to varam piepildīt. Katru rītu mēs sākām ar rīta rosmi, lai atmodinātu savu fizisko ķermeni, kam sekoja īss Dieva vārda lasījums un lūgšana, lai atvērtu mūsu garīgās acis. Mums bija lieliski slavēšanas un pielūgšanas brīži Raili vadībā. Raili ir somiete, kas piedzimusi neredzīga, bet tas viņai netraucēja vadīt slavēšanu latviešu valodā. Mums vairākkārt bija iespēja saņemt aizlūgšanas gan no nometnes viesiem, gan vadības komandas. Tas viss bija liels izaicinājums un uzmundrinājums mūsu garīgajam cilvēkam.
Mūsu fiziskajam ķermenim vajadzēja pārvarēt dažādas grūtības pakāpes, piedaloties orientēšanās sacensībās pa skolas apkārtni, sporta aktivitātēs un spēlēs, pastaigās, visu dienu pavadot riteņkrēslā, un daži no mums pat aizgāja nopeldēties tuvējā ezerā. Katram bija iespēja tikties ar fizioterapeitiem, kas veica masāžas un/vai parādīja, kādus vingrojumus katrs var pats veikt mājās.
Bija vakars, kad mēs skatījāmies filmu “Visvarenais Evans”, kas aicināja mūs domāt par to, kā Dievs grib katru no mums iesaistīt Savu nodomu īstenošanā. Mums pat bija iespēja ielūkoties kādā komunistiskā Āzijas valstī un uzzināt, kā dzīvo cilvēki tur un ar kādām grūtībām viņiem katru dienu jāsastopas. Tas mums bija mudinājums lūgt par cilvēkiem, ko nepazīstam, un ar savām lūgšanām mainīt pasauli.
Mākslas darbnīcās mēs tikām mudināti likt lietā savas radošās 
prasmes. Vienā darbnīcā mēs gatavojām dekoratīvas krūzītes, bet otrā mācījāmies, ka ikviens no mums var būt aktieris. Mēs pārliecinājāmies, ka arī ikdiena var būt kā teātris un, ka riteņkrēsls nebūt nav šķērslis iespējai piedalīties izrādē.
Mums bija iespēja aizbraukt no nometnes skaistākiem nekā ieradāmies, jo varējām nolakot nagus un tikt pie jaunas frizūras. Daudziem no mums nokļūt pie friziera vai manikīra ir tiešām grūti, tāpēc mēs izmantojām iespēju uzpost savu ārējo izskatu.
Brīvajā laikā daudzi no mums pulcējās kopā, lai uzspēlētu dažādas prāta spēles – scrabble, monopolu, dambreti, šahu, faktu spēli u.c.
Katru gadu viena nometnes diena tiek dēvēta par “ekstrēmo dienu”, kad mēs varam darīt kaut ko patiešām “traku”. Iepriekšējās nometnēs mēs lidojām ar virvēm 20 metru augstumā, braucām ar plostu, ar kvadraciklu, u.c. Šogad mēs devāmies uz 
Latvijā lielāko zirgaudzētavu Valmieras rajona Burtniekos. Mēs redzējām, kā zirgi tiek trenēti, kur tie dzīvo un kādi instrumenti tiek izmantoti to kopšanai. Mums visiem bija iespēja noglāstīt un iedot gabaliņu maizes gan zirgiem, gan piemīlīgajam ponijam. Daudzi no mums varēja jāt ar zirgu un poniju, jo stipri vīri mūs uzcēla uz zirga un palīdzēja tajā noturēties. Tiem, kas nevarēja vai negribēja jāt ar zirgu, tika piedāvāta iespēja izbraukt zirgu pajūgā un apskatīt skaisto Burtnieku apkārtni. Šo dienu mēs noslēdzām ar nometnes ugunskuru un pikniku un, baudot smaržīgo vakara gaisu, dalījāmies ar personīgajām liecībām un pašu sacerētajiem dzejoļiem. Tas mums visiem bija ļoti īpašs vakars.
Nometnes noslēgumā mēs aizpildījām atsauksmju anketas, tādējādi palīdzot nākamā gada nometnei kļūt vēl labākai. Pēc tam mēs varējām pārējiem pastāstīt par saviem spilgtākajiem iespaidiem un nometnes laikā gūtajām atziņām. Šoreiz runāja pat tie cilvēki, kuriem bija runas grūtības un kas parasti kautrējās.
Bija tiešām lieliski, ka varēju tikt laukā no savām mājām un baudīt kristiešu sadraudzību, satikt senos draugus un iegūt jaunus. Visbrīnišķīgākais bija tas, ka varēju redzēt, kā divi cilvēki mainījās nometnes laikā un izlēma ieaicināt Jēzu savā dzīvē, – viens bija dalībnieks, otra – asistente.
Paldies Dievam, organizētājiem un sponsoriem par šo nometni! Paldies
arī visiem palīgiem, kuriem vajadzēja pārvarēt bailes no nezināmā un mācīties darīt kaut ko pilnīgi jaunu, lai palīdzētu mums šo nometni izbaudīt visā pilnībā.
***
“Izaicinājums 5” nu ir vēsture, “Izaicinājums 6” vēl tikai būs. Mēs ceram, ka nometnes noslēgums mums visiem ir kļuvis par sākumu jaunai un plašākai pasaulei.
Dieva svētību vēlot,
Wings for Wheels
Jaunatne ar misiju – Rīga
Foto galeriju varat skatīt šeit