Sveicināti!
Sūtām sveicienus no Hījumā Igaunijā!
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
Ir pagājis gads, kopš mēs no Latvijas pārcēlāmies uz dzīvi nelielā kopienā Hījumā salā. 2022. gada septembrī mēs ievācāmies mājā, kurā pašlaik dzīvojam. Tobrīd mums nebija ne jausmas, vai tiešām varēsim šo māju nopirkt. Mēs drīkstējām tajā dzīvot saskaņā ar pirms pirkšanas līgumu, kurš deva mums laiku nostabilizēties. Sākumā viss bija lieliski. Man jau bija attālināts darbs Tallinā, un 2022. gada 1. novembrī arī Kaspars sāka strādāt par fizioterapeitu uz pusslodzi. Nu mums vēl tikai bija vajadzīgi 4-6 mēneši, lai varētu sākt sarunas ar banku. Taču decembra beigās mājas īpašnieks kļuva nepacietīgs un sāka uzstāt, lai mēs vai nu pērkam nekavējoties, vai izvācamies. Tas bija ārkārtīgi saspringts laiks, un mēs to spējām izturēt tikai tāpēc, ka mums bija brīnišķīgi aizlūdzēji, kuri lūdza dienām un naktīm. Dievs izdarīja brīnumu, un 2023. gada 9. februārī mēs parakstījām līgumu. Mums ir mājas!
Emocionāli sasprigtais mājas pirkšanas process un pārcelšanās no vienas valsts uz citu (klausiet manam padomam, – nepārcelieties!;)) padarīja man (Evelyn) atgriešanos grūtāku, nekā bijām gaidījuši. Es piezemējos šeit kā avarējusi lidmašīna, un kopš tā brīža joprojām nespēju atgūties. Cilvēkiem to ir grūti saprast, jo es taču atgriezos mājās, no kurām aizbraucu pirms 27 gadiem, kad man bija 18 gadi! Nesaku, ka citiem tas noteikti bija vieglāk, taču es jutos kā iekritusi dziļā bedrē. Tagad, gadu pēc pārcelšanās, varu teikt, ka beidzot sāku saskatīt gaismu tuneļa galā. Dievs mūs vada un ved.
Mūsu ģimenē Rebeka (5 gadi) ir tas cilvēks, kas pārmaiņas dzīvē uzņem visvieglāk. Viņai pietika ar divām nedēļām, lai iejutos jaunajā bērnudārzā. Tagad viņa jūtas labi jebkur, gan Hījumā, gan Rīgā, kad uz turieni aizbraucam. Viņa tikai nesaprot, kāpēc viņai vēl tik ilgi jāgaida līdz skolai! Viņai taču jau kustas zobi, un viņa prot lasīt tā, kā Rasmus lasīja pirmajā klasē: ko tur vēl gaidīt?! 🙂 Patiesībā viņai līdz skolai vēl ir divi gadi.
Karola (7) dzīves pārmaiņas uztver līdzīgi man. Viņai vajadzēja ilgu laiku, lai pierastu pie jaunā bērnudārza, un, kad tas beidzot bija noticis, bija klāt laiks to “absolvēt”. Tagad viņa mācās 1. klasē un iet cauri saspringtajam skolas ritmam. Mācībās viņai sokas labi, bet vajadzīgs laiks, lai aprastu ar skolas noteikumiem un patstāvību. Domāju, ka viņai lielākais ieguvums no mūsu pārcelšanās ir iespēja trenēties futbolā. Būdama meitene, viņa grupā ir mazākumā, bet viņai ļoti patīk trenēties. Sports noteikti ir viens no viņas talantiem.
Runājot par sportu, Rasmus (14), liekas, pārstāv savu skolu gandrīz visās sacensībās. Pēc skolas viņš spēlē tenisu un dejo tautas deju grupā. Mācībās viņam veicas normāli. Sarunvalodas līmenī viņš igauniski runā labi, bet tā kā skolā viņš iepriekšējos gadus runāja latviski, viņam ir grūti saprast atsevišķus terminus un vārdus, kurus viņš dzird tikai skolā. Piemēram, ja viņam jāmācās jauni vārdi un izteicieni angļu valodā, gadās, ka viņš zina visus apgūstamos vārdus, bet nekad nav dzirdējis, kā tie skan igauniski. Sanāk, ka angļu vārdu vietā viņam jāmācās igauņu vārdi.
Kā teicu iepriekš, Kaspars uz pusslodzi strādā par fizioterapeitu. Viņš diezgan labi runā igauniski sarunvalodas līmenī, bet bieži ir grūtības ar medicīniskiem terminiem, kad jāapraksta veiktās procedūras. Igauņu valoda viņam noteikti ir vislielākais izaicinājums.
Viņš arī turpina vadīt Wings for Wheels kalpošanu Latvijā. W4W regulāri notiek mazās grupas tiešsaistē, un Kaspars reizi mēnesī ir Rīgā. Šovasar W4W bija pasākums ar nosaukumu “Dārgumu sala”, kur varējām satikties ar cilvēkiem un parunāties. Vairāk par šo pasākumu var lasīt šeit.
Es (Evelyn) joprojām strādāju tajā pašā vietā par tekstu autoru un izbaudu savus ikmēneša braucienus uz Tallinu. Tāpat turpinu misijas darbu un esmu European Disability Network vadības komandas locekle. EDN ir piederīgs Eiropas Evaņģēliskajai Aliansei (EEA). Tīmekļa ietvaros mēs organizējam tiešsaistes diskusijas par dažādiem ar invaliditāti saistītiem jautājumiem, un kā vadības komanda mēs pārstāvam cilvēkus ar invaliditāti Eiropas kristiešu konferencēs. Man bija iespēja to darīt EEA konferencē Sarajevā (Bosnija)pagājušā gada oktobrī un State of Forum konferencē Stokholmā (Zviedrija) šogad maijā.
Lūdzu, aizlūdziet:
– lai Evelyn beidzot justos atkal mājās un atgūtos no sāpīgās piezemēšanās
– lai Kaspara igauņu valodas prasmes brīnumainā kārtā uzlabotos
– lai Karola pierod pie skolas un viņas stressa līmenis pazeminās
– lai Rasmus igauņu valodas prasmē panāk savus klasesbiedrus
– lai Rebeka, Karola un Rasmus nepazaudētu savas latviešu valodas prasmes
– lai W4W darbs turpinās un cilvēki ar invaliditāti Latvijā var dzirdēt Evaņģēliju un kļūt par mācekļiem.
Liels paldies par Tavām aizlūgšanām un atbalstu. No mums pēdējā laikā nav bijis daudz ziņu, bet mēs esam tiešām pateicīgi Dievam un visiem saviem draugiem, kas ir ar mums.
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Evelyn, Kaspars, Rasmus, Karola, Rebeka