[:en]
It was time for all the members of Wings for Wheels and volunteering assistants to gather again in Raiskums to share and listen to the last tips and to be ready for welcoming the participants the next day. There were volunteers from different countries: Latvia, Estonia, Norway, the Netherlands, Armenia, Uzbekistan and 
the USA. But – at the arrival we met an unpleasant surprise seeing that around the schoolhouse, where we had to stay, there was no access for wheelchairs to the building due to the road works. After a common prayer it was decided to go on with the initial plan and organise the camp in despite of all the inconvenience.
This summer there were 29 of the planned 30 participants. Several of them were people who take part in our camps every year, since that is their only opportunity to leave home and meet friends. But there were also quite many new participants from different places of Latvia. We were sincerely happy to get to know them and see how they enjoy the atmosphere of the camp and the program prepared for them. There is no doubt that this camp was an unforgettable adventure for them, full of new impressions and surprising discoveries.
Every day started with singing praising songs to God. After that morning exercises were done and breakfast was eaten following group physiotherapy. There were 
lectures on different topics before lunch and afterwards there were possibilities to have individual therapy, have your hair cut and take part in craft or photography workshops. Interesting programmes were carried out after dinner. We could see an Estonian movie Clementines, hear a presentation about Uzbekistan, watch mime theatre, listen to a concert and take part in a panel discussion with members of Wings for Wheels.
When we had woken up on Sunday morning, we heard that one of the organisers, Hildegunn from Norway had been taken to the hospital in Riga in a very bad 
condition. During the day it turned out that she had been put an artificial coma to relieve her pain. During the highlight of that day, when an orienteering game was carried out, at on of the control points people just prayed for Hildegunn. It seemed unbelievable, but next evening she was back with us! Although exhausted she was full of enthusiasm to organise the sports day on Tuesday.
Based on a tradition, an extreme day awaited the participants. Everybody was transported to the airport of Césis where the participants had to meet the challenge of flying in a four-seater-airplane and learn self defence techniques taught by Hildegunn. The day ended with dinner and personal testimonies of God’s appearance in our lives at the campfire.
On the last camp day, after a festive ceremony of saying thanks and filling in the feedback papers, the participants were invited to accept Jesus Christ as their saviour. Five people answered the call. We prayed for them and rejoiced together with them.
Many people were tired after the Challenge camp, but I think, that arriving back home I understood even more that it is really true – nothing is possible if God is with us.
More photos you can see here
[:et]
Laupäeval, 18. juulil oli taas kord aeg kõigil “Wings for Wheels’i” töötajatel ja vabatahtlikel abistajatel koguneda Raiskumsis, et jagada/kuulda veel viimaseid näpunäiteid ja järgmisel päeval valmis olla osalejate vastuvõtuks. Vabatahtlikke tuli mitmelt erinevalt maalt: Lätist, Eestist, Norrast, Hollandist, Armeeniast, Usbekistanist ja USA-st. Kohale jõudes leiti aga eest ebameeldiv üllatus – laagri toimumiskoha ümbruses olid teetööd täies hoos, mis tähendas, et ratastoolidega oli seal peaaegu võimatu liigelda. Pärast ühist palvetamist otsustati kõigele vaatamata laager korraldada.
Sel suvel oli meil 29 osaliset kolmekümnest. Mõned neist on olnud meie laagrites igal aastal, sest siia tulek on neil ainus võimalus korraks kodust välja saada ja sõpradega kohtuda. Aga sel aastal oli meil ka päris mitmeid uusi osalejaid, kes saabusid erinevatest Läti linnadest. Meil oli väga hea meel neid tundma õppida ja näha kuidas nad nautisid laagri atmosfääri ja laagri programmi. Oleme kindlad, et laager oli nende jaoks unustamatuks seikluseks, mis oli täis uusi muljeid ja üllatavaid avastusi.
Kõik laagri päevad algasid kella kaheksa paiku hommikul ülistuslauludega Jumalale. Seejärel võimlesime end virgeks ja sõime hommikust, millele järgnes rühmafüsioteraapia. Enne lõunat toimusid loengud erinevatel teemadel. Pärast lõunat oli võimalik käia individuaalses füsioteraapiatunnis, juuksuris ja osaleda käelise tegevuse või fotograafia õpitubades. Õhtusöögile järgnesid huvitavad programmid. Meile avanes võimalus näha Eesti filmi “Mandariinid”, kuulda ettekannet Usbekistani kohta, vaadata pantomiimteatrit, kuulata kontserti ja osa võtta paneeldiskussioonist “Wings for Wheels” liikmetega.
Kui pühapäeva hommikul ärkasime, kuulsime, et üks organiseerijatest, Hildegunn Norrast oli öösel raskes seisundis Riia haiglasse sattunud. Päeva kulgedes selgus, et haigushoo leevenduseks viidi Hildegunn kunstlikku koomasse. Kõrgpunktiks sellel päeval oli maastikumäng Raiskumsis, kus ühes kontrollpunktis oli ülesandeks Hildegunni eest palvetada. Tundus lausa uskumatuna, aga järgmisel õhtul oli ta tagasi meie juures! Küll alles kurnatud, aga täis indu korraldada spordiüritust teisipäeval.
Kolmapäeval, 23. juulil toimus traditsiooniline ekstreempäev, mille raames sõidutati kõik Césise lennuväljale, kus osalejad võtsid vastu väljakutse ja lendasid 4-kohalise lennukiga linna kohal. Enne lendu õpetas Hildegunn kõigile enesekaitsevõtteid. Päev lõppes ühise lõkkeõhtu ja isiklike tunnistustega Jumala ligiolust.
Kõige viimasel laagriõhtul, 25. juulil, pärast pidulikku tänutseremooniat ja tagasisidelehtede täitmist kutstuti osalejaid Jeesust oma päästjaks vastu võtma. Viis inimest vastas kutsele. Nende eest palvetati ja nende pärast rõõmustati ühises osaduses.
“Väljakutse” laagri lõppedes olid paljud küll väsinud, aga tagasi koju jõudes sai isegi rohkem selgeks see, et tõepoolest – miski ei ole võimatu, kui Jumal on meiega.
Rohkem pilte näeb siit
[:LV]
Dalībniekiem nometne sākās 19. jūlijā, bet dienu iepriekš Raiskuma speciālajā internātpamatskolā ieradās Wings for Wheels komanda un visi brīvprātīgie asistenti un praktisko darbu palīgi, lai iepazītos ar saviem pienākumiem, apgūtu dažas nepieciešamas iemaņas un sagatavotos dalībnieku sagaidīšanai nākamajā dienā. Brīvprātīgie palīgi bija ieradušies no dažādām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Armēnijas, Uzbekistānas un ASV. Ierašanās dienā mūs diemžēl sagaidīja nepatīkams pārsteigums: izrādījās, ka pie skolas bija sākušies remontdarbi, kas cilvēkiem riteņkrēslos krietni apgrūtināja pārvietošanos pa skolas apkārtni un iekļūšanu skolā, kur mums vajadzēja uzturēties turpmāko nedēļu. Pēc tam, kad bijām visi kopā lūguši Dievu par radušos situāciju, mēs sapratām, ka ir jāturpina iecerētais un nometnei jānotiek, par spīti visām neērtībām.
Šovasar bija ieradušies 29 no 30 plānotajiem dalībniekiem. Vairāki no viņiem bija cilvēki, kas mūsu nometnēs piedalās katru gadu, jo tā ir viņu vienīgā iespēja tikt laukā no mājām un satikties ar draugiem. Bet diezgan daudz bija arī jaunu dalībnieku no dažādām Latvijas vietām. Mums bija patiess prieks ar viņiem iepazīties un redzēt, kā viņi izbauda nometnes gaisotni un viņiem sagatavoto programmu. Nav šaubu, ka šī nedēļa viņiem kļuva par neaizmirstamu piedzīvojumu, pilnu jauniem iespaidiem un pārsteidzošiem atklājumiem.
Katra dienas sākumā tiem, kas to vēlējās, bija iespēja kopā dziedāt slavēšanas dziesmas Dievam. Slavēšanai sekoja rīta rosme un brokastis, pēc kurām notika fizioterapija grupās un individuāli. Gandrīz katru dienu notika lekcija par kādu tēmu, ko dalībnieki paši bija izvēlējušies iepriekšējā gadā. Pēc pusdienām notika mākslas un fotografēšanas darbnīcas, kā arī citas interesantas aktivitātes gan telpās, gan ārā. Bet vakara programmas laikā varējām noskatīties igauņu filmu „Mandarīni”, noklausīties prezentāciju par Uzbekistānu, skatīties mīmu priekšnesumus, koncertu, kā arī piedalīties paneļdiskusijā ar Wings for Wheels komandas dalībniekiem. Un vēl katru dienu bija iespējams izmantot bezmaksas friziera pakalpojumus.
Pamodušies svētdienas rītā, mēs uzzinājām, ka viena no nometnes organizētājām, Hildegune no Norvēģijas, iepriekšējā vakarā ir aizvesta uz slimnīcu Rīgā un viņas veselības stāvoklis ir ļoti smags. Lai atvieglotu briesmīgās sāpes, ārstiem vajadzēja izraisīt Hildegunei mākslīgo komu. Visas dienas gaitā un arī orientēšanās spēlē kādā no kontrolpunktiem mēs visi lūdzām Dievu par Hildeguni. Šķiet neticami, taču pirmdienas vakarā viņa atkal bija kopā ar mums! Lai gan nogurusi un vārga, viņa bija pilna aizrautības organizēt otrdien paredzētās sporta spēles.
Saskaņā ar nometnes „Izaicinājums” tradīciju šajā dienā dalībniekus gaidīja kāds ekstrēms piedzīvojums. Visi tika aizvesti uz Cēsu lidlauku, kur dalībniekus gaidīja divi izaicinājumi: lidojums ar četrvietīgu lidmašīnu un pašaizsardzības paņēmienu apgūšana Hildegunes vadībā. Laikam lieki teikt, ka cilvēki bija sajūsmā! Diena noslēdzās ar vakariņām pie ugunskura un liecībām par to, kā esam piedzīvojuši Dievu savā dzīvē.
Nometnes pēdējās dienas vakarā pēc atsauksmju anketu aizpildīšanas un nelielu piemiņas un pateicības dāvanu pasniegšanas dalībnieki tika aicināt uzticēt savu dzīvi Jēzum Kristum. Šim aicinājumam atsaucās pieci cilvēki. Mēs aizlūdzām par viņiem, un no sirds priecājamies kopā ar viņiem.
Nometnes beigās daudzi jutās noguruši, bet domāju, ka, atgriezušies mājās, mēs daudz labāk sapratām, ka kopā ar Dievu tiešām nekas nav neiespējams!
Vairak fotos ir šeit
[:]