[:en]It was a wonderful slightly chilly June afternoon, and in a beautiful old manor near the village of Tūja there was a lively bustle. The forest around the guest
house resounded with bird songs; the sun played on the sky, painting it red and blue; and the joy could be felt in the air, along with the anticipation of the upcoming events. In Riga, not that far away, the rain was pouring down, but in Vecmuiža the participants gathered in the spacious garden, rejoicing over the surrounding beauty. The little houses of the estate received the names – “Prayer room”; the “Meeting Hall” was assigned; the rooms were marked with the labels bearing the names of their inhabitants; and when everyone had settled in, the first “Morning Dew” camp was opened with a speech and a prayer. Afterwards everyone enjoyed the meal prepared by the diligent cooks of Vecmuiža, and soon in the cosy atmosphere by the bonfire the leader of Youth With A Mission’s mercy ministry Wings for Wheels addressed the participants in his lecture “Being the salt of the earth and light of the world”.
Four days were spent in open air, fellowship, lectures, practical activities, worship and corporate and individual prayers. 26 people from Latvia, Finland and Norway had arrived for the camp: participants, their assistants, and one dog. They were encouraged to consider what it meant to be the salt of the world and how to be the light of the world. The following topics – “How to study the Bible”, “How to pray”, “Being in close fellowship with God” – were the milestones along the road of reflection and an encouragement for individual meditation and searching of heart in order to form more intimate relationship with Christ.
A highlight of the camp was a hike to the sea. The way was seemingly difficult – there was a need to cross a busy highway, to get the wheelchairs down the steep slope on the other side and to overcome the forest road that was almost 6 kilometres long – but it offered an excellent example of God’s power and unlimited possibilities. The elevated atmosphere was made of joy for the conquered obstacles, sincere conversations, warm sunlight despite the clouds in the distance, the fresh forest air, the sound of the rustling leaves, and a few sweet wild strawberries for the keen-eyed. Everything awakened the knowledge that all things are possible with Christ, and that the love of Christ is inclusive, multi-faceted and immeasurable.
As the waves of the sea touched the shore, so also the hearts of the participants were touched, as they were invited to spend time in conversation with God
and listening to what He wished to reveal to each one of them. After the individual time with God the participants had an opportunity to write a letter, thus applying the knowledge gained during the camp and evaluating the changes they would like to see in their relationship with God.
On the way back one more miracle happened. Three people went to get the cars, so they could drive all of the participants back to the camp, and when they reached the guest house, the rain began pouring down. There was great concern about the participants who were left waiting by the sea. But God IS good, and His grace is amazing! In a few minutes, as they returned to the sea with the transportation for the participants, the drivers found that the people by the sea had only enjoyed the sun and had had no clue about the existence of rain. Thanks to God for his provision! The drivers had their cars “washed”, but the people by the sea experienced the sunny fellowship with God. All glory to Him!
The time passed quickly – four days filled with encouragement and inspiration to seek for the presence of Christ in our everyday lives, and three evenings by the bonfire, sharing the testimonies, thoughts, singing worship songs, accompanied by the guitar.
“I feel welcome and accepted here, and my heart is glad,” one of the participants shared her feelings on the first evening. “This atmosphere of fellowship is so special that I don’t want to leave,” acknowledged another participant to one of the assistants on the last day of the camp. God cared for everything in a special way – for our hearts, as well as for everything around us. “How great are your works, O Lord, how profound your thoughts!” (Ps 92:5).
Thanks to the Lord for every heart that was opened and spoken to during the process of preparation and realization of this camp! Thank you for every prayer, practical help and financial support! Thanks to the Creator for the blessed ideas and loving hearts that helped to bring these ideas to life!
[:et]Oli imeline jahedapoolne juunikuu pärastlõuna ja kaunis vanas mõisas Tūja küla lähedal käis elav sagin. Mets külalistemaja ümber helises linnulaulust;
päikesekiired mängisid taeval, värvides selle punaseks ja siniseks, ning õhus oli tunda rõõmu ning ootusärevust eesolevate sündmuste suhtes. Riias, mõisast üldsegi mitte kaugel, kallas vihma, kuid Vecmuižās kogunesid osavõtjad avaras aias, tundes rõõmu ümbritsevast ilust. Mõisa väikesed majad said uued nimed – „Palvetuba“ ja „Kokkusaamiskoht“. Toad märgistati nende asukate nimesid kandvate siltidega ja kui kõik olid end sisse seadnud, avati esimene „Hommikuse kaste“ laager kõne ja palvega. Peale seda nautisid kõik Vecmuižā usinate kokkade valmistatud einet ning peagi pidas Noorte Missiooni tööharu Wings for Wheels juhataja osalejatele õdusas õhkkonnas lõkke ääres loengu „Olles maa soolaks ja maailma valguseks“.
Neli päeva möödusid vabas õhus, osaduses, loengutes, praktilistes tegevustes, ülistuses ning ühises ja individuaalses palves. Lätist, Soomest ja Norrast oli laagrisse saabunud 23 inimest: osalejad, nende abilised ja koer. Neid julgustati mõtlema sellele, mida tähendab olla maa sool ja kuidas olla maailma valgus. Teemad „Kuidas uurida Piiblit“, „Kuidas palvetada“ ning „Jumalaga lähedases osaduses olemine“ olid verstapostideks mõtisklemise teel. Need julgustasid isiklikule mõtisklusele ja südame uurimisele, et kujundada lähedasemat suhet Kristusega.
Laagri kõrghetk oli matk mere äärde. Tee sinna näis keeruline – tarvis oli ületada tiheda liiklusega maantee, saada ratastoolidega alla järsust nõlvast teisel pool teed ja jagu saada pea 6 kilomeetri pikkusest metsateest – kuid see oli suurepärane näide Jumala väest ja piiramatutest võimalustest. Rõõm ületatud takistustest, siirad vestlused, soe päikesepaiste hoolimata kauguses paistvatest pilvedest, värske metsaõhk, lehtede sahin ja mõned magusad metsmaasikad teravasilmsetele moodustasid üleva õhustiku. Kõik äratas arusaamise, et Kristusega on kõik võimalik ning et Tema armastus on kõikehaarav mitmetahuline ja mõõtmatu.
Nii nagu mereranda puudutasid lained, said osalejate südamed puudutatud, kui neid kutsuti veetma aega Jumalaga vesteldes ja kuulates, mida Ta tahab ilmutada igaühele isiklikult. Peale Jumalaga kahekesi veedetud aega oli osavõtjatel võimalus kirjutada kiri, kasutades laagri jooksul saadud teadmisi ning hinnates muutusi, mida nad sooviksid näha oma suhtes Jumalaga.
Tagasiteel juhtus veel üks ime. Kolm inimest läksid autode järele, et ülejäänud osalejad tagasi laagrisse sõidutada, kuid kui nad külalistemajja jõudsid, hakkas vihma kallama. Nad olid väga mures nende pärast, kes mere äärde ootama jäid. Kuid Jumal ON hea ja Tema arm on imeline! Paari minuti pärast randa tagasi pöördudes leidsid autojuhid, et laagrilised olid mere ääres vaid päikest nautinud ning neil polnud vihmast aimugi. Tänu Jumalale Tema hoolitsuse eest! Autod said „pestud“, kuid mere ääres ootajad kogesid päikeselist osadust Jumalaga. Au Temale!
Aeg möödus kiiresti – neli päeva täis julgustust ja inspiratsiooni otsimaks Kristuse ligiolu meie igapäevaelus ning kolm õhtut lõkke ääres, jagades mõtteid ja tunnistusi ning lauldes kitarri saatel ülistuslaule.
„Ma tunnen end siin teretulnu ja vastuvõetuna ja mu süda on rõõmus,“ jagas üks osavõtjatest oma tundeid esimesel õhtul. „See osaduse õhkkond on nii eriline, et ma ei taha lahkuda,“ tunnistas teine laagriline ühele abilistest laagri viimasel päeval. Jumal hoolitses kõige eest erilisel viisil – nii meie südamete kui kõige meid ümbritseva eest. „Kui suured on sinu teod, Issand! Väga sügavad on sinu mõtted!“ (Psalm 92:6)
Tänu Jumalale iga südame eest, mis laagri ettevalmistamise ja elluviimise jooksul avati ja millele kõneldi! Aitäh teile praktilise abi, rahalise toe ja iga palve eest! Tänu Loojale õnnistatud ideede ning armastavate südamete eest, kes neid ideid ellu aitavad viia!
[:LV]Ir skaista nedaudz vēsa jūnija pēcpusdiena, un netālu no Tūjas, Liepupes pagastā, skaistā, senatnīgā muižā vērojama rosība. Meža ielokā, kurā atrodas viesu nams, skan harmoniskas putnu čalas, nesteidzīgi savu ceļu pa sarkanīgi zilu debess malu ritina saule, un gaisā virmo prieks, kas mijas ar notikumu gaidās straujāk pukstošu sirds sajūsmu. Netālu esošajā Rīgā stipri līst lietus, taču šeit, Vecmuižā, dalībnieki pulcējas plašajā dārzā, paužot prieku par apkārt esošo skaistumu. Muižas namiņi ātri iegūst norādes „Lūgšanu istaba”, tiek noskaidrots, kur būs „Pulcēšanās zāle”, istabiņas iegūst uzrakstus ar savu iemītnieku vārdiem, un, kad visi iekārtojušies, ar uzrunu un lūgšanu tiek atklāta pirmā nometne „Rīta Rasa”. Tam seko Vecmuižas čaklo pavārīšu gatavotā maltīte, un jau drīz omulīgā atmosfērā pie ugunskura „Jaunatnes ar Misiju” žēlsirdības kalpošanas Wings for Wheels vadītājs uzrunā dalībniekus lekcijā „Būt par zemes sāli un pasaules gaišumu”.
Četras dienas svaigā gaisā, sadraudzībā, lekcijās, praktiskās nodarbībās, slavēšanā, gan kopīgās, gan individuālās lūgšanās. Nometnē ieradušies 26 cilvēki no Latvijas, Somijas un Norvēģijas: dalībnieki, viņu asistenti un kalpotāji, kā arī viens suns. Viņi tika mudināti domāt par to, ko nozīmē būt par pasaules sāli un kā būt par pasaules gaišumu. „Kā studēt Bībeli”, „Kā lūgt Dievu”, „Būt ciešā sadraudzībā ar Dievu” – šīs tēmas bija pieturas punkti kopīgajam pārdomu ceļam un rosinājums personīgajām apcerēm un sirds izmeklēšanai ar mērķi veidot tuvākas attiecības ar Kristu.
Spilgts notikums nometnē bija pārgājiens uz jūru. Šķietami sarežģītā nokļūšana – nepieciešamība šķērsot šoseju, ratiņkrēslu nogādāšana lejup pa šosejas kraujo nogāzi, kā arī gandrīz 6 kilometrus garais meža ceļš bija brīnišķīgs Dieva spēka un iespēju neierobežotības piemērs. Pacilātā noskaņa, ko veidoja prieks par kopīgi pārvarētajiem šķēršļiem, sirsnīgās sarunas, siltie saules stari, kas spītēja pie pamales dežūrējošiem mākoņiem, meža svaigā gaisa un šalkoņas burvība un acīgākajiem pat pa dažai saldai meža zemenītei – tas viss rosināja uz atziņu, ka ar Kristu iespējams ir viss un, ka Kristus mīlestība ir visaptveroša, daudzpusīga un neizmērojama.
Jūras krastā viļņoja ne tikai jūra, bet tika arī saviļņotas dalībnieku sirsniņas, aicinot pavadīt laiku sarunā ar Dievu un klausoties, ko Dievs vēlas katram personīgi atklāt. Pēc personīgā laika sadraudzībā ar Dievu bija iespēja rakstīt vēstuli, kurā, pielietojot nometnē iegūtās zināšanas un atziņas, dalībnieki tika aicināti izvērtēt, kādas izmaiņas tie vēlētos redzēt savās attiecībās ar Dievu.
Atpakaļceļā tika piedzīvots vēl kāds brīnums. Trīs cilvēki devās pēc mašīnām, lai nogādātu visus dalībniekus atpakaļ nometnē, un, kad viņi bija nokļuvuši līdz viesu namam, sāka stipri līt. Māca bažas par dalībniekiem, kas atradās jūras krastā. Bet Dievam IR labs prāts, un Viņa žēlastība ir brīnišķīga! Pēc dažām minūtēm, atgriežoties jūras krastā, lai nogādātu dalībniekus mājās, tika konstatēts, ka jūras krastā visu laiku spīdējusi saule un paši dalībnieki par lietus esamību nav pat nojautuši. Slava Dievam par Viņa gādību! Šoferīšiem tika „nomazgātas” mašīnas, savukārt tiem, kas atradās jūras krastā, bija iespēja piedzīvot saules apspīdētu laiku sadraudzībai ar Dievu! Slava Dievam!
Četras dienas, kurās smelties ierosinājumu un iedvesmu meklēt Kristus tuvumu savā ikdienā, un 3 vakari pie ugunskura, daloties liecībās, pārdomās un ģitāras pavadījumā dziedot slavēšanas dziesmas, aizritēja ātri.
„Jūtos šeit gaidīta un pieņemta, mana sirds priecājas” – tā pirmajā vakarā savās sajūtās dalījās kāda nometnes dalībniece. „Šī atmosfēra sadraudzībā ir tik īpaša, ka nevēlos doties prom” – tāda atziņa no citas dalībnieces sasniedza kādu kalpotāju pēdējā nometnes dienā. Dievs par visu tik īpaši rūpējies, – gan par lietām ap mums, gan mūsu sirdīs. „Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs, cik ļoti dziļas Tavas domas! ” (Ps.92.6)
Pateicība Tam Kungam par katru sirdi, kas tika atvērta un uzrunāta nometnes tapšanas un īstenošanas gaitā! Paldies par katru aizlūgumu, par praktisko palīdzību un finansiālo atbalstu! Paldies Radītājam par svētīgām idejām un mīlošām sirdīm, kas šīs idejas palīdz īstenot!
[:]