2014. gadu mēs noteikti varam saukt par savu izaicinājumu gadu. Mūsu personiskajā dzīvē ir notikušas daudzas izmaiņas, un dažas vēl ir gaidāmas.
Vispirms mēs pastāstīsim par ikgadējo Žēlsirdības kalpošanas projektu, kas šogad notika Jelgavā. Lielos vilcienos tas neatšķīrās no iepriekšējo gadu projektiem, taču mūsu ģimenei tas nesa dažas izmaiņas. Parasti šis projekts no manis (Evelyn) prasīja daudz laika un spēka, un šogad es pat apsvēru iespēju tajā nemaz nepiedalīties. Tomēr beidzot es nolēmu piedalīties, un tā tapa labākā administrācijas komanda projekta vēsturē. Šogad šajā komandā iesaistījās arī Kaspars, un viņš pārliecinājās, ka tas ir daudz grūtāk, nekā būt vienkāršam dalībniekam. Esmu ļoti pateicīga visai komandai par paveikto darbu, jo projekta nedēļas vidū es tik pamatīgi saslimu, ka man vajadzēja doties mājās. Komanda veiksmīgi turpināja manu darbu. Iespējams, nākamajā gadā es veikšu tikai komandas koordinatora pienākumus, neiesaistoties uz pilnu laiku. Laiks rādīs. Tā man šis projekts izvērtās vieglāks nekā parasti (gulēt gultā taču ir vieglāk 🙂 ), bet tā kā slimība ieilga divas nedēļas, visi mani ieplānotie darbi iekavējās, tai skaitā šīs vēstules nosūtīšana.
Runājot skaitļu valodā, projektā piedalījās 349 cilvēki no 32 valstīm, un 117 no tiem bija pusaudži. Mēs iztukšojām 7 fūres ar pārtiku un humāno palīdzību, izdalījām 1500 maisus ar pārtiku, drēbes 3157 cilvēkiem. Mēs rīkojām programmas bērniem un jauniešiem, kā arī evaņģelizācijas sapulces. Mēs apciemojām bērnunamu, pansionātu vecajiem ļaudīm, psihoneiroloģisko slimnīcu un cietumu. Mums bija īpašas programmas sievietēm un cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Projekta dalībnieku vidū bija trīs frizieri, kas apgrieza matus 54 cilvēkiem. Lai gan apaļi skaitļi neizskatās ticami, taču projekta laikā 300 cilvēki pieņēma Jēzu par savu glābēju. Wings for Wheels rīkotajā programmā cilvēkiem ar kustību traucējumiem piedalījās 77 interesenti. Ne visiem no viņiem bija kustību traucējumi, bet viņiem visiem bija vajadzīgs Dievs. Šīs programmas laikā mēs iepazināmies ar pārstāvjiem no Jelgavas invalīdu biedrībām, un tagad W4W ir iespēja turpināt darbu Jelgavā. Salīdzinot ar citu gadu projektiem, kaut kas Jelgavā bija pilnīgi citādi: tā bija vietējo draudžu atsaucība. Mēs nekad nebijām piedzīvojuši, ka tik daudz draudzes atsauktos sadarbībai ar mums. Pat lielākā daļa mūsu rīkoto pasākumu notika dažādās draudzēs. Draudzes turpinās mūsu iesākto darbu, un 2014. gada oktobrī LKSB rīkos evaņģelizācijas nedēļu arī Jelgavā. Dievs dara savus darbus!
Wings for Wheels šovasar plāno rīkot jaunu nometni – “Rīta Rasa”. Tā notiks 26.-29. jūnijā skaistā vietā viesu namā netālu no Igaunijas robežas. Šī nometne tiek rīkota kristiešiem ar kustību traucējumiem, kuri grib vairāk iepazīt Dievu un pavadīt garāku nedēļas nogali sadraudzībā ar 
citiem kristiešiem. Interesanti, ka šajā nometnē vēlas iesaistīties vairāk darbinieku, nekā mums ir nepieciešams. Nometne “Izaicinājums” ir izaugusi pārāk liela, tāpēc dalībniekiem jāizvēlas starp divām nometnēm. “Rīta Rasa” notiks pirmo reizi, un mēs vēl nezinām, kā izdosies īstenot tās ideju. Daudziem arī šķiet, ka šī nometne ir par īsu. Tomēr, īsāka nometne prasa mazākas finanses, un tās programma var būt piesātinātāka. Pašlaik mums vēl ir brīvas četras dalībnieku vietas, tā ka – varat pievienoties!
“Izaicinājums 7” notiks (18)19-27. jūlijā Raiskuma internātpamatskolā. Pirmos dalībnieku pieteikumus mēs saņēmām jau pagājušajā rudenī, tomēr mums vēl ir brīvas dažas vietas jauniem dalībniekiem. Priekšroku mēs dodam cilvēkiem, kuri mums pievienosies pirmo reizi, un tiem, kas lielāko daļu savas dzīves pavada “mājas ieslodzījumā”. Salīdzinājumā ar šīs nometnes izmaksām (10 000€), “Rīta Rasa” ir ļoti lēta (2000€), taču mums vēl trūkst lielākā daļa nometnei nepieciešamās naudas. Aizlūdziet par mūsu finansiālo situāciju, lai tās dēļ nevajadzētu atcelt abas nometnes. Dievs ir bijis uzticams septiņus gadus, un mēs zinām, ka Viņš gādās atkal. Taču Dievs darbojas caur cilvēkiem, un tas nozīmē, ka arī tu vari iesaistīties nometnes organizēšanā, ziedojot mazas (vai lielas 🙂 ) naudas summas (neviena summa nav pārāk maza). Mēs esam sākuši ziedojumu vākšanu, un to, kā mainās mūsu finansiālā situācija, tu vari vērot īpašajā termometrā mūsu lapā. To, kā varat mums palīdzēt un kur sūtīt ziedojumus, uzzināsiet šeit
Ruzanna – krievvalodīgo nodaļas vadītāja – ieradīsies Latvijā aprīļa beigās. Viņai tiešām ļoti ilgi nācās gaidīt uzturēšanās atļauju. Mēs ceram, ka tagad viņa varēs palikt Latvijā ilgāk un turpināt strādāt ar krieviski runājošiem cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Aizlūdziet par to, lai viņai izdotos atrast piemērotu dzīvesvietu Rīgā, kamēr viņa uzturēsies Latvijā.
Wings for Wheels kalpošanai ir labas ziņas. Kad Kaspars 2008. gadā rakstīja bakalaura darbu, viņam vajadzēja atrast klientus, kuriem veikt fizioterapiju. Tā viņš iepazinās ar Santu, kura bija ar mieru saņemt bezmaksas terapiju, bet ne visai interesējās par Dievu. Tagad, pēc nedaudz vairāk kā pieciem gadiem, viņa ir kļuvusi par Kristus sekotāju, regulāri apmeklē draudzi, un 2014. gada 30. maijā viņa kristījās. Slava tam Kungam!
Iepriekšējā vēstulē mēs aicinājām jūs aizlūgt, jo mūsu mašīnai bija vajadzīgs remonts, un nebijām pārliecināti, vai varam turpināt braukt ar šo mašīnu. Paldies par jūsu aizlūgšanām! Mēs izremontējām mašīnu, bet pēc tam mēs saņēmām ļoti izdevīgu piedāvājumu iegādāties jaunu mašīnu – 2006. gada Toyota Avensis. Mēs sapratām, ka tā ir atbilde no Dieva. Mēs atradām pircēju vecajai mašīnai, un mūsu Opel Astra turpinās kalpot misijas laukā. Esam jau samaksājuši 
nedaudz vairāk kā pusi no mašīnas cenas, un otra puse mums ir jānomaksā gada laikā. Aizlūdziet par finansēm mašīnai, vai varbūt jūs vēlētos ieguldīt savu artavu šajā projektā?
Šogad beidzas mūsu dzīvokļa īres līguma termiņš, un mums, vēlākais, septembrī ir jāpārceļas uz jaunu dzīves vietu. Pašlaik mēs dzīvojam pašā Rīgas centrā, kas stratēģiski ir ļoti izdevīga vieta. Mēs dabūjām šo dzīvokli par labu cenu, kad Rasmus tikko bija piedzimis un mums vajadzēja aiziet no iepriekšējā dzīvokļa. Tas mums ir labi kalpojis, bet tajā pašā laikā radījis mums (īpaši man, Evelyn) veselības problēmas un alerģiju, kuras iepriekš tikpat kā nebija. Gaisa piesārņojums šo situāciju tikai pasliktina. Mums nav arī vietas pie mājas, kur Rasmus varētu ārā rotaļāties. Tikai mašīnas un betons. Mēs plānojam pēc diviem gadiem sūtīt Rasmusu Rīgas Igauņu skolā, un mēs sākām meklēt dzīves vietu šajā apkārtnē. Vietu atrast nebūtu grūti, ja tikai mēs varētu izmainīt dažus burtus savā statusā (no “misionāri” uz “miljonāri”), taču nebija neviena dzīvokļa vai mājas, ko mēs varētu atļauties. Mēs aizbraucām apskatīt vienu vietu, kas bija tiešām skaista un samaksājama, taču mums sirdī nebija miers par iespēju dzīvot šajā lepnajā dzīvoklī. Kaspars ielika sludinājumu, ka mūsu ģimene meklē māju par mums pieņemamu cenu, un mums par pārsteigumu (jā, kristieši, mēs ticam Dievam, bet, kad Dievs dara brīnumus, mēs tik un tā esam pārsteigti 🙂 ) mēs saņēmām atbildi. Tā ir 148m2 liela, 1930. gados celta māja ar sešām istabām un lielu dārzu Bieriņos, Pārdaugavā, 2km no Rasmusa nākamās skolas. Mēs vēl neesam parakstījuši līgumu, bet tas jau ir gatavs parakstīšanai. Vienīgā problēma vai apgrūtinājums ir tas, ka mājai nepieciešams remonts. Vannas istaba ir pilnīgi jāpārtaisa, un arī virtuvē jāveic pamatīgs remonts. Citās telpās galvenokārt ir jākrāso un jālīmē tapetes, bet tas nav tik sarežģīti. Turklāt, parakstot līgumu, mums jāsamaksā īre par diviem mēnešiem uz priekšu, un tā mums ir liela nauda. Vai jūs varētu mums palīdzēt ar aizlūgšanām, naudu, darba rokām un materiāliem remontam? Vai gribat uzzināt vairāk par māju un redzēt fotogrāfijas?
Lūdzu, sazinieties ar mums! Es plašāk šeit nestāstīšu, jo šī vēstule tāpat jau ir pārāk gara.
Arī Rasmusa dzīvē ir notikušas pārmaiņas. Viņš vairs neiet bērnudārzā, bet pirmsskolā. Viņš apmeklē kristīgo bērnudārzu/skolu, kurā bērni pirmsskolā parasti sāk iet piecu gadu vecumā, un tas nozīmē, ka viņam būtu jāsāk apmeklēt pirmsskolu tikai septembrī. Taču tā kā Rasmusam bērnudārzā kļuva garlaicīgi (“mēs tikai zīmējam un spēlējamies, un neko jaunu neiemācāmies”), mums piedāvāja Rasmusu sūtīt “skolā” ātrāk. Rasmus tagad ir jaunākais savā grupā, toties vairs nesūdzas par garlaicību. Kādu dienu viņi pat devās “ceļojumā uz Mēnesi”! Pirmsskolas apmeklēšana kļūs nedaudz sarežģītāka pēc mūsu pārcelšanās (lielāks attālums), taču to var pieciest, ja varam dzīvot ārpus pilsētas un baudīt tīru (vai vismaz tīrāku) gaisu.
Paldies par jūsu aizlūgšanām un atbalstu!
Dieva svētību vēlot,
Evelyn, Kaspars un Rasmus