Sveiciens no Rīgas!
Esam aizvadījuši tumšu laiku Latvijā (gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē) un beidzot iegājuši Adventa laikā. Pirms mēs visi kļūstam aizņemti ar gatavošanos Ziemassvētkiem, vēlamies pastāstīt par mūsu jaunumiem misijas laukā.
Kalpošana Wings for Wheels
Rudens W4W komandai parasti ir diezgan mierīgs laiks. Šogad vienīgā atšķirība ir tā, ka mūsu komanda no četriem cilvēkiem (+Rasmus) ir izaugusi līdz sešarpus dalībniekiem. Mums ir pievienojusies Ruzanna no Uzbekistānas, un viņa strādā ar krieviski runājošiem cilvēkiem, kam ir kustību traucējumi. Pašlaik Ruzanna ir Krievijā un gaida no Latvijas uzturēšanās atļauju. Pārējie divi jaunie dalībnieki ir Jānis un Katrīna tepat no Latvijas. Ir aizraujoši redzēt, kā Wings for Wheels redzējums izplešas un mēs varam aizsniegt vēl vairāk cilvēku. Esam sākuši organizēt nākamā gada nometnes. Jā, nākamajā gadā mēs plānojam divas nometnes. Viena būs nometne “Izaicinājums”, septīto gadu pēc kārtas, un būs arī jauna nometne, kas sauksies “Rīta Rasa”. Pašlaik mēs nometni “Izaicinājums” plānojam rīkot jūlija vidū. Tā būs līdzīga mūsu līdz šim rīkotajām nometnēm, bet cilvēku skaits tajā nepārsniegs 70. “Rīta Rasa” ir domāta kristiešiem, kas grib vairāk tuvoties Dievam un pavadīt četras dienas, iepazīstot Viņu kopā ar citiem kristiešiem. Tā varētu notikt jūnija beigās vai jūlija sākumā, uzņemot nelielu skaitu dalībnieku. Redzēsim, kā tas mums pirmajā reizē izdosies, un tad nolemsim, vai nākotnē rīkot to ilgāku vai tās pašas četras dienas. 
Lietuva
W4W bija mierīgs rudens, bet Apiņu ģimene bija aizņemta, ceļojot. Septembra sākumā mēs visi trīs aizbraucām uz Viļņu Lietuvā. Tur mēs satikām senu draugu un kopā pavadījām jauku nedēļas nogali. Tie, kas pazina Evelyn, pirms viņa ieradās Latvijā, zina, ka viņa patiesībā bija plānojusi kļūt par misionāri Lietuvā. Lai gan tā nenotika, Lietuva viņai vienmēr ir bijusi tuva, tāpēc viņa bija ļoti priecīga par iespēju atjaunot savu pirmo mīlestību pret Lietuvu.
Armēnija
Septembra beigās Kaspars vienu nedēļu pavadīja Armēnijā. Viņš bija kopā ar norvēģu komandu un, piedevām daudz kam citam, pabija Kalnu Karabahā (neatzīta valsts starp Armēniju un Azerbaidžānu) un kristīgajā rehabilitācijas centrā cilvēkiem ar invaliditāti.
Koreja
Mēs vairākkārt rakstījām, ka vēlamies doties mūsu kāzu 10. gadadienas ceļojumā, un tagad varam teikt, ka esam to izdarījuši. Koreja ir tiešām skaista zeme, un nedēļa, ko tur pavadījām, bija elpu aizraujoša. Mums tur ir daži lieliski draugi, kuri paveica tiešām lielu darbu, lai piepildītu mūsu sapni un vēl vairāk, nekā bijām sapņojuši. Piemēram, mēs nekad nebijām nakšņojuši viesnīcā (tādā, kurai ir zvaigznes :-)), bet nu kādi nezināmi sponsori bija parūpējušies, lai mēs visu nedēļu varētu dzīvot greznās viesnīcās un istabās, no kuru logiem pavērās miljonu vērta ainava. Tas noteikti bija vairāk, nekā bijām uzdrīkstējušies sapņot. Šai īsajā laikā mums bija iespēja daudz kur pabūt un arī būt kopā ar mūsu draugiem. Mēs bijām Seulas Tornī un pilī, aizgājām uz koncertu, apmeklējām pasaulē lielāko iepirkšanās centru, aizgājām uz dievkalpojumu pasaules lielākajā draudzē (jā, mēs dzirdējām, kā sludina mācītājs Jongi Čo!). Lielāko daļu laika mēs pavadījām Seulā, bet mums pietika laika arī, lai aizbrauktu 400 km uz dienvidiem no Seulas un pavadītu divas dienas pārsteidzoši skaistajā Pusanā. Mēs nepagurdami klausījāmies 
okeāna šalkās un jutāmies tur kā mājās. Patiesībā, Evelyn visu laiku jutās tā, it kā būtu atgriezusies mājās, vēl tikai vajadzētu uzlabot viņas korejiešu valodas prasmes. Pusana ir tā pilsēta, uz kuru Evelyn gribēja doties 2000. gada vasarā, lai pavadītu tur trīs nedēļas ar misionāriem no OM (Operation Mobilisation). Tagad, trīspadsmit gadus vēlāk, viņa saka, ka bija vērts gaidīt. Tāpat kā Mozus viņa uzkāpa kalnā un no turienes skatījās uz savu apsolīto zemi. Tikai, atšķirībā no Mozus, viņa cer tur kādu dienu nokļūt. Ir ļoti grūti dažos teikumos uzrakstīt par visu, ko tur redzējām un piedzīvojām. Ja jūs gribat par šo ceļojumu uzzināt vairāk, lūdzu, dariet mums to zināmu, un mēs ar prieku pastāstīsim. Daļa fotogrāfiju (patiesībā to ir daudz vairāk :-)) ir ievietotas internetā, un esat laipni lūgti tās apskatīt šeit. Vienīgais trūkums šim ceļojumam bija tas, ka nu mums gribas tur atgriezties un vēlreiz to visu piedzīvot. 🙂
Aicinām lūgt par:
• Wings for Wheels darbinieku finansiālo atbalstu. Mēs nevaram viņiem maksāt algu, pat tad, ja viņi to tiešām ir pelnījuši.
• Ruzannu, lai viņa varētu saņemt uzturēšanās atļauju un drīz mums atkal pievienoties.
• Vasaras nometnēm – organizēšanu un finansēm.
• Labu mašīnu mūsu ģimenei un kalpošanai.
• Evelyn, kura tomēr izlēma atkal pievienoties žēlsirdības projekta rīkotāju komandai. Projekts notiks 2014. gadā no 23. februāra līdz 2. martam Jelgavā. Šis darbs no viņas prasa tiešām daudz laika un spēka, un šogad tas viņu gandrīz salauza. Lūdziet, lai viņai izdodas atrast labus palīgus un Dievs dod viņai enerģiju un mieru.
Dieva svētību vēlot,
Evelyn, Kaspars un Rasmus