[:en]After long summer holiday and taking part of the seminar, it took us awhile to get to use to live in the centre of the city again. Now, two month later, we are back in everyday routine. Rasmus is going twice or three times a week to Christian day care and once a week to baby school. During free time he is helping us with Wings for Wheels ministry and checking that our staff meetings would not go too long ;-).
Wings for Wheels
For the first time in the history of Wings for Wheels, Kaspar did not need to go to the university during this autumn and now he has more time to work with people with disabilities. Actually what we have understood is that – to pray more together as team and to wait on God and to let the Holy Spirit to lead us even more than before. These past couple months we have been extra looking for Gods heart of this ministry. Sounds simple principle, but sometime it is so easy to do things in your own way and not checking that with God. We also have had disability awareness program in Bauska Baptist church and next week it will be held in Jelgava Pentecostal church. We have visited one of camp participant outside of Riga and planning to go for other side of Latvia to visit two others. We have started to send out devotion e-mail for camp participants once a month. We did have house group gathering and next one will be in the end of next week. Kaspar is continuing with physiotherapy evangelism. Once a week he is also practising in Vaivari Rehabilitation centre, the most biggest and famous rehabilitation centre for people with mobile disabilities in Latvia, to fulfil his internship needs. There he has opportunity to learn and to network with patients with mobile disabilities and with high level of specialists.
Seminar
From 27th of August to 10th of September there was communist Asian country seminar held in Sweden. Evelyn was attending the seminar; Rasmus and Kaspar were part of family support group and enjoyed their time off from home. In security reason we are not able to speak any details about the seminar or the country in newsletter, but I (Evelyn) am ready to share it with you personally, if you are interested (just be aware, that I can get too excited 😉 ). For me these two weeks were holiday and intense study in same time. I was really enjoying the seminar. This was like fulfilling my dream. It was also the first time after Rasmus birth that I was able to take time for myself and not to worry about Rasmus. We did have really great teachers who were not (only) good in theory, but also living in or being closely connected to the country. We listened story after story 
how God has opened the doors and how He is changing the country. God was teaching for me a lot – especially that if we let God to lead our lives then He can open the doors for places what seems impossible and use our weaknesses to get His work done. I understood that my task at the moment is to keep praying for the country. I also can be voice of the voiceless and introduce the country for other Christians (especially for people from ex-Soviet countries, who have been grown up with communism ideology). Hopefully in the future God will combine my two callings – people with disabilities and the country. Maybe one day I will even visit this country and with God help will do something to help people with disabilities there.
Even that we had difficulties to pay for the seminar (and this is reason why we are not in Spain at the moment to be part of Strategic Leadership Course), we did feel that we were in right time in right place. 12 years ago I joined OM (Operation Mobilization – mission organization) summer campaign and had three weeks outreach in St. Petersburg. My team leader was first person who did speak about the communist Asian country. It did touch my heart and the calling started to grow. During all these twelve years I had no contact with my team leader, but in Sweden, being in a different country and organization, we met again. God really has perfect time for everything…
Prayer needs:
Please pray for our financial situation. After the seminar we have been able to pay back most of our dept, but we have been struggling financially most of the year. In different 
reason we have lost some of our main supporters and cost to live in Latvia is increased during the year. We have challenged some people personally to pray and to consider becoming co-workers with us – supporting monthly with 30€ (40$; 25£). If you feel you would like to partner with us (even if we have not (yet) asked you personally), please contact us and we will give more details.
We are also in great need of laptop. Maybe it is sounding strange, that there are people in the world who do not have laptop, but see, here we are… 😉 We do have desktop computer at home, but it is kind of big to carry around ;-). We are need of computer in camps, in disability awareness and in humanitarian aid project. In the past we have been borrowing it, but it is getting more and more challenging. Please pray that we would be able to buy very good laptop, what would serve us for long time.
Thank you so much for your prayers!
Hope to hear from you, too!
Blessings,
Evelyn, Kaspars and Rasmus
[:et]Sügisesesed tervitused Riiast!
Oleme peale suvepuhkust ja seminaril käiku olnud Riias juba üle kuu aja ja lõpuks jälle suurlinna eluga harjunud. Rasmus käib nüüd kaks-kolm korda nädalas pool päeva kristlikus päevahoius ning kord nädalas koos Kaspariga tähestiku koolis (igal nädalal õpitakse üks täht läbi mängu ja tegevuse). Oma vabal ajal aitab Rasmus kaasa ka meie ülejäänud tegevustes 😉
Wings for Wheels
Esimest korda W4W ajaloos ei läinud Kaspar sel sügisel kooli ja saab pühenduda tööle puuetega inimestega. Samas ei taha me pöörata liiga suurt tähelepanu paljude asjade ärategemisele, vaid osadusele Jumalaga. Soovime oma elus ja misjonitöös järgida Püha Vaimu, mitte lasta Pühal Vaimul järgida meid, mis kahjuks tihti võib juhtuda… Siiski oleme kuu aja jooksul jõudnud käia Bauska Baptistikoguduses läbi viimas puuetega inimeste teadvustamise programmi, käinud külas ühel väljaspool Riiat elaval laagrilisel; oleme hakanud kord kuus välja saatma e-maili mõtisklust meie laagrilistele; toimunud on esimene kodugrupp ning Kaspar jätkab füsioteraapia evangelismiga. Et hoida akreditatsiooni ja saada kahe aasta pärast luba avada oma füsioteraapia kabinet, on Kasparil vaja kord nädalas töötada füsioterapeudist juhendaja käe all. Praegusel momendil paistab, et selleks praktikakohaks saab Vaivari rehabilitatsioonikeskus Jurmalas, sest seal käivad taastusravis ka paljud liikumispuuetega inimesed.
Seminar
27. augustist – 10 septembrini toimus Rootsis kommunistliku Aasia riigi seminar. Turvalisuse kaalutlustel ei saa ma läbi uudistekirja seminarist palju rääkida, aga olen alati valmis suuliselt seda riiki tutvustama. Need kaks nädalat oli minu jaoks korraga nii puhkus kui intensiivne õppimine. Peale Rasmuse sündi oli see esimene kord, kus ma sain päev-päeva järel koolipingis istuda ja uusi teadmisi omandada ning jõuda arusaamisele, et ma ei tea veel mitte midagi ;-). Üks asi on kuulata loengut teoreetikutelt, aga kõik õpetajad olid ise misjonärid ja jagasid sellest, kuidas Jumal selles riigis tegutseb, kuidas ta on misjonäre kasutanud ja kuidas meie saame osalised olla. Jumal sai läbi nende mulle palju õpetada – eriti seda kuidas lasta Jumalal enda elu juhtida ja talle kuuletuda, sest Tema avab uksi ka võimatuna näivatesse kohtadesse. Mõistsin, et praegusel momendil saan ma riigi eest palvetada ja tutvustada seda teistele, kuid loodetavasti tulevikus on võimalik, et kaks minu misjonikutset – see riik ja puuetega inimesed – võivad ühilduda.
Kuigi meil oli raskusi seminari finantsilise poolega, mõistsime, et olime õigel ajal õiges kohas. 12 aastat tagasi läksin ma OM-iga kolmeks nädalaks Peterburgi misjonärina teenima. Minu grupijuhiks oli üks Kaug-Ida vend, kellelt ma esmakordselt kuulsin sellest riigist. 12 aastat kasvas see kutse mu sees ja sama kaua ei olnud mul oma grupijuhiga mitte mingit kontakti. Nüüd, olles Rootsis ja hoopis teises organisatsioonis, kohtusime jälle. Jumalal on tõesti igaks asjaks oma aeg…
Reklaamipaus
Kuigi me ei saa sel aastal finantsilistel põhjustel (ikka nende puudumine, mitte üleküllus 😉 ) minna juhtimise seminarile Hispaaniasse, tuleme selle asemel hoopis Eestisse ning räägime oma misjonitööst Lätis 30.oktoobril kell 17 Tartu Salemi Baptistikoguduse rõdutoas. Tere tulemast!
Palvevajadused
Palun palvetage meie töö ja finantsilise olukorra pärast. Juba kevadel kirjutasin, et see aasta on meil finantsiliselt olnud väga raske, sest oleme erinevatel põhjustel ilma jäänud mitmest regulaarsest toetajast. Oleme mõnelt inimeselt isiklikult küsinud, et kas nad sooviksid saada meie kaasmisjonärideks ning toetada meid kord kuus 10-30 euroga. Kui me pole seda Sinult küsinud, aga Sa tahaksid saada meie partneriks, 
siis palun võta meiega ühendust.
Peale regulaarsete toetajate on meil tekkinud ka suur vajadus sülearvuti järele. Nii laagris, humanitaarabi projektis kui ka kogudustes oma tööst rääkides, on olnud vaja arvutit laenata või ilma selleta hakkama saada. Meil on olemas küll tavaarvuti, aga see on kaasa võtmiseks „hirmus kobakas“ 😉 Palun palvetage, et võiksime saada/osta väga hea sülearvuti, mis meid kaua teeniks.
Kohtumiseni Tartus!
Õnnistusi,
Evelyn, Kaspars ja Rasmus[:LV]Pēc ilgā vasaras brīvlaika un piedalīšanās seminārā bija vajadzīgs kāds laiks, līdz atkal pieradām pie dzīves pilsētas centrā. Tagad, pēc diviem mēnešiem, mēs esam atgriezušies ierastajā ritmā. Rasmus divas vai trīs reizes nedēļā apmeklē kristīgo dienas centru un reizi nedēļā – burtiņu skolu. Brīvajā laikā viņš mums palīdz Wings for Wheels kalpošanā un uzrauga, lai mūsu darbinieku sapulces pārāk neievilktos garumā.;-).
Wings for Wheels
Pirmo reizi Wings for Wheels vēsturē Kasparam šoruden vairs nevajadzēja doties uz universitāti, un tagad viņam ir vairāk laika strādāt ar cilvēkiem ar invaliditāti. Mēs esam sapratuši, ka mums kā komandai ir svarīgi kopā lūgt un gaidīt uz Dievu, lai Svētais Gars mūs varētu vadīt vairāk nekā līdz šim. Aizvadītajos pāris mēnešos mēs pastiprināti esam lūguši par to, lai Dievs mums parāda, ko Viņš vēlas darīt caur šo kalpošanu. Šķiet, tas taču ir pavisam vienkāršs princips, tomēr reizēm ir tik viegli aizrauties un darīt visu pašiem, nesaskaņojot plānus ar Dievu. Mums ir notikusi informēšana par cilvēkiem ar invaliditāti Bauskas Baptistu draudzē, un nākamnedēļ tā iecerēta Jelgavas Vasarsvētku draudzē “Žēlastība”. Mēs apciemojām vienu no pagājušās vasaras nometnes dalībniecēm, kas dzīvo ārpus Rīgas, un plānojam drīzumā doties uz Latvijas otru malu, lai apciemotu vēl divus. Mēs esam sākuši katru mēnesi izsūtīt mūsu nometņu dalībniekiem vēstules ar pārdomām par kādu Bībeles tēmu. Mums notika mājas grupas tikšanās, un nākamā ir paredzēta nākamās nedēļas nogalē. Kaspars turpina veikt fizioterapiju, pie viena izmantojot iespēju pastāstīt par Kristu. Reizi nedēļā viņam ir stažēšanās prakse rehabilitācijas centrā “Vaivari”, Latvijas lielākajā un nozīmīgākajā rehabilitācijas centrā cilvēkiem ar invaliditāti. Tur viņam ir iespēja mācīties un būt saskarsmē gan ar pacientiem ar kustību traucējumiem, gan ar augsta līmeņa speciālistiem.
Seminārs
No 27. augusta līdz 10. septembrim Zviedrijā notika seminārs par Āzijas komunistiskajām valstīm. Evelyn piedalījās seminārā, bet Kaspars un Rasmus piedalījās ģimenes atbalsta grupā un izbaudīja laiku prom no mājām. Drošības apsvērumu dēļ mēs nevaram šajā vēstulē atklāt detalizētu informāciju par semināru un par valsti, kurai seminārs bija veltīts, bet es (Evelyn) labprāt pastāstīšu vairāk personiski, ja jūs tas interesēs (tikai uzmanieties, es varu ļoti aizrauties! 😉 ). Man šīs divas nedēļas bija brīvdienas un spraigs mācību periods vienlaikus. Es patiešām izbaudīju šo semināra laiku, jo tas bija mana sapņa piepildījums. Tās arī bija pirmā reize kopš Rasmusa piedzimšanas, kad es varēju veltīt laiku savām vajadzībām un neraizēties par Rasmusu. Mums bija patiešām izcili skolotāji, kas ne tikai labi pārzināja teoriju, bet arī dzīvoja vai bija cieši saistīti ar šo X valsti. Mēs klausījāmies stāstu pēc stāsta par to, kā Dievs bija atvēris durvis un kā Viņš maina šo valsti. Dievs man daudz ko mācīja, īpaši to, ka, ja mēs ļaujam Dievam vadīt mūsu dzīvi, Viņš var aizvest tur, kur šķita neiespējami nokļūt, un izmantot mūsu nespēku, lai piepildītu Savu nodomu. Es sapratu, ka mans uzdevums tagad ir turpināt lūgt par šo valsti. Es varu arī runāt to vietā, kas paši nevar runāt, un pastāstīt par šo valsti citiem kristiešiem (īpaši cilvēkiem no bijušajām Padomju Savienības valstīm, kuriem ir pazīstama komunisma ideoloģija). Es ceru, ka nākotnē Dievs apvienos abus manus aicinājumus – cilvēkus ar invaliditāti un šo valsti. Varbūt kādu dienu es pat apciemošu šo valsti un, ar Dieva palīdzību, varēšu kaut ko darīt, lai palīdzētu tur dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti.
Pat neraugoties uz to, ka mums bija grūti samaksāt par semināru (tas arī ir iemesls, kāpēc mēs pašlaik neatrodamies Spānijā un nepiedalāmies Spānijas Stratēģiskās vadības skolā (Strategic Leadership Course)), mēs tomēr jutām, ka esam īstajā laikā īstajā vietā. Pirms 12 gadiem es piedalījos misijas organizācijas Operation Mobilization vasaras kampaņā un trīs nedēļas ilgā evaņģelizācijā Sanktpēterburgā. Manas komandas vadītājs bija pirmais cilvēks, kas man pastāstīja par šo Āzijas valsti. Tas uzrunāja manu sirdi, un aicinājuma sajūta manī sāka pieaugt. Kopš tā laika es ar šo komandas vadītāju nekā nebiju sazinājusies, bet Zviedrijā, citā valstī un pārstāvot citu organizāciju, mēs atkal satikāmies. Dievs tiešām visu dara vispiemērotākajā laikā.
Lūgšanu vajadzības
Lūdzu, lūdziet par mūsu finansiālo situāciju! Pēc semināra mēs esam nomaksājuši lielāko daļu sava parāda, bet šogad mums ar finansēm lielākoties ir bijis grūti. Dažādu iemeslu dēļ esam zaudējuši dažus no mūsu galvenajiem atbalstītājiem, bet dzīves dārdzība Latvijā pēdējā gada laikā ir pieaugusi. Mēs esam uzrunājuši personīgi dažus cilvēkus, aicinot viņus lūgt par mums un apsvērt iespēju kļūt par mūsu partneriem, atbalstot mūs katru mēnesi ar 10-20Ls. Ja jūs jūtat, ka vēlaties būt mūsu partneri (lai gan (vēl) neesam runājuši par to ar jums personiski), lūdzu, uzrakstiet mums, un mēs pastāstīsim vairāk, kā varat mums palīdzēt.
Vēl mums ļoti ir vajadzīgs klēpjdators. Varbūt izklausās jocīgi, ka mūsdienās vēl ir cilvēki, kam nav klēpjdatora, bet te nu mēs esam! Mājās mums ir galda dators, bet tas ir pārāk liels, lai to nēsātu līdzi.;-) Dators mums ir vajadzīgs nometnēs, informēšanas pasākumos un humānās palīdzības projektos. Līdz šim mēs to aizņēmāmies, tomēr šī vajadzība kļūst aizvien spiedīgāka. Lūdziet par to, lai mēs varētu nopirkt ļoti labu klēpjdatoru, kas mums kalpotu daudzus gadus!
Lielas paldies jums par aizlūgšanām!
Ceram saņemt ziņas arī no jums.
Dieva svētību vēlot,
Evelyn, Kaspars un Rasmus[:]