[:en]From the 7th to the 14th of July 2012, 61 people gathered at Raiskums special boarding school to participate in a camp for people with mobile disabilites. Half of these people had mobile disabilities and the other half were there to help them to overcome this.
We started with a night of introductions and a game where people had to burn a match and tell something about themselves before the match burnt out. For some participants it was the first challenge, because they had never lit a match before. During the evening we split up into teams and tried to answer very challenging and entertaining quiz questions.
On Sunday morning we had a church service with a pastor and worship 
team from Riga’s Morning Star church. Sunday evening we spent listening to the Riga Gospel choir who came to Raiskums to perform for us. This was a highlight for many of the camp’s participants.
During the week we had lectures that challenged us to give our life 100% to God and to be part of His plan for us. We had the opportunity to discuss in groups what God’s plan in our lives is and how we can fulfill this. We began every day with morning exercises to wake up our body, which was followed up with a short devotion and prayer for the day to open up our spiritual eyes. We had great worship times lead by Raili. Raili is Finish and was born blind, but this did not prevent her from leading worship in Latvian. We had many opportunities to come forward and let guests and camp staff to pray for us. All of this was very challenging for our spiritual minds.
Our physical body got challenged by taking part in orientation in Raiskums and around the school, taking part in sport and games, going for walks, sitting full day in a wheelchair and for some of us even swimming in the nearby lake. Everybody was able to get time to meet with physiotherapists and receive massages and/or personal exercises to continue therapy at home.
One evening we watched a challenging movie called Evan Almighty, which challenged us to think about how God is using us to fulfill His plan. We also had the opportunity to peek into a communist Asian country and to see and hear how people live there and how hard their life is. It challenged us to pray for people we do not know and to pray to change the world.
Our creativity got challenged during the workshop times. We made and decorated vases in one and learnt that everyone can be an actor in another. We saw that everyday life can be theatre and a wheelchair is not a hindrance to being part of the acting.
We had the chance to leave camp more beautiful than we came and let our nails be painted and our hair be trimmed. It is usually really challenging for us to visit a hairdresser or to get a manicure and so many of us took this opportunity to change our outside look.
During our free times many of us gathered together to play mind challenging table games – scrabble, monopoly, chess, checkers, facts game etc.
Every year one day in camp is called “Extreme day” when we are able to be part of something really challenging. In past camps, we have been flying with ropes at heights of 20m, rafting, driving with Quattro cycle etc. This year we went to Latvia’s biggest horse stable. We saw how horses are trained, where 
they live and what accessories are used to make them beautiful. All of us had the possibility to stroke and feed the horses and a really cute pony. Many of us were able to ride the horse or pony, because strong men lifted us up to the horse and held us there. For everybody else who couldn’t or didn’t want to ride the horses, a horse carriage was offered and we had long rides in the beautiful Burtnieki area. We finished up this day with a camp fire and picnic and were sharing testimonies and poems in the fresh evening air. This day was a highlight for all of us.
We finished up the camp with feedback to help next year’s camp to be even better. Later we were able to share our highlights with everybody. Even the people who have speech problems and are usually shy, spoke up during this time.
It was really great to get out of my home, to be in Christian fellowship, to meet friends and to make new friends. Overall it was great to be part of seeing how two people changed during the camp and asked Jesus to come into their life – one was a 
participant and the other an assistant.
Thank God, the organizers and the sponsors for the camp. Thanks also for all the personal assistants who had to overcome their fear of the unknown and learn to do something totally new for most of them and help us to enjoy the camp 100%.
“Challenge 5” is history; “Challenge 6” is still to come. We hope that the end of the camp was the beginning of a new and wider world for all of us.
Blessings,
Wings for Wheels
YWAM Riga
More photos you can find here[:et]2012. aasta 7. juulil kogunesid 61 inimest Raiskumsi eriinternaatkooli, et osaleda Riia Noorte Missiooni Wings for Wheels tööharu poolt korraldatud suvelaagris “Challenge 5” (eesti keeles “ Väljakutse”). Pooled laagris osalejaist olid liikumispuudega ning teised olid kohal selleks, et aidata esimestel oma puude piirangutest üle olla.
Me alustasime laagrit tutvustuse ja mänguga, kus osalejatel tuli tikust tuld tõmmata ja tiku põlemise ajal rääkida midagi iseendast. Mõnele osalejale oli see juba esimeseks väljakutseks, kuna nad polnud veel kunagi ise tikust tuld tõmmanud. Õhtul jagunesime gruppidesse ja püüdsime vastata rasketele, aga huvitavatele viktoriini küsimustele.
Pühapäeva hommikul tulid meile külla ülistusgrupp ja pastor Riia Morning Star (Hommikutäht) kogudusest ning aitasid meil jumalateenistust läbi viia. Õhtul saabus Riia Gospelkoor, kelle kontsert oli üheks laagri tippsündmuseks ja pani meid terve laagri jooksul rõõmsalt naeratama.
Nädala jooksul kuulasime erinevaid loenguid, mille ühisosaks oli väljakutse anda oma elu 100% Jumalale ning olla osa Tema plaanist inimkonna jaoks. Ühel õhtul oli meil võimalus gruppides selle üle diskuteerida ning oma arvamust avaldada. Igat päeva alustasime hommikvõimlemisega, et oma keha üles äratada. Sellele järgnes lühike vaimulik mõtisklus ja palve, mis aitas meil igal hommikul avada oma vaimseid silmi. Nädala jooksul oli meil ka mitmeid Raili juhitud ülistushetki. Raili on soomlane, kes on sündinud pimedana, aga see ei takistanud tal kitarri ja klaverit mängida ning lätikeelseid laule laulda. Meil oli mitmeid võimalusi lasta laagri külalistel ja laagri personalil meie eest palvetada ning Jumalat (paremini) tundma õppida.
Füüsilisteks väljakutseteks oli Raiskumi ja kooli ümbruses orienteerumine, osalemine sportmängudes, jalutamine, terve päeva ratastoolis istumine ja mõnele meie seast isegi lähedalolevas järves ujumas ja suplemas käimine. Igaühel oli võimalus käia füsioteraapias ning lasta end masseerida ja/või õppida just endale kohandatud harjutusi, millega end hiljem kodus edasi treenida.
Selleaastasel filmiõhtul näidati meile filmi “Kõikvõimas Evan”, mis pani mõtlema, kuidas Jumal kasutab meid oma plaani ellu viimiseks ja et Jumal vastab palvetele tihti teistmoodi, kui me seda Temalt ootame. Meil oli ka võimalus piiluda ühe kommunistliku Aasia riigi igapäeva. Kuulsime ja nägime kui raske on sealsete inimeste elu ning saime teada, et meie võime seda riiki oma palvete kaudu muuta.
Loovuse arendamiseks saime osaleda kahes töötoas, kus esimeses õppisime vaaside dekoreerimist ning teises näitlemist. Saime teada, et kogu elu võib olla teater – seda tuleb vaid osata tähele panna – ning ratastool ei ole näitlemise juures takistavaks asjaoluks. Tore oli oma fantaasiat rakendada ning lõbusalt ja kasulikult aega veeta.
Meil oli võimalus minna tagasi koju kaunimatena kui laagrisse tulles, sest saime lasta juukseid lõigata ja küüsi värvida. Tavaliselt on meil väga raske juuksurit või maniküürijat külastada ning seetõttu kasutasid paljud osalejad pakutud võimalust.
Vabal ajal saime mängida mõtlemist treenivaid lauamänge – kabe, male, scrabble, monopol, mälumäng ning üksteist paremini tundma õppida.
Igal aastal on laagri üks päev nimetatud “Ekstreempäevaks” ja sel päeval saame osaleda tavalisest veelgi suurematel väljakutsetel. Eelmistes laagrites oleme käinud seiklusrajal ja kiikunud 20m kõrgusel, oleme käinud jõe peal parvetamas, läbinud ekstreemseid teelõike ja sõitnud ATV ja bagiga. Sellel aastal sõitsime Läti suurimasse hobusekasvatusse. Meile näidati, kuidas hobuseid treenitakse, kus nad elavad ning milliste vahenditega hoitakse hobused kaunid. Elevust tekitasid hobuste “juukselakk” ja “maniküürkäärid”. Peale ringreisi tallides saime ise hobuseid paitada ning leivaga sööta. Kõikide suureks lemmikuks oli imearmas väike poni, keda ulatusid silitama ka ratastoolis istuvad inimesed. Suur osa meist sai ka hobuse ja/või poniga ratsutada. Sellest polnud midagi, et me ei suutnud ise neile selga ronida või kindlalt seljas istuda, sest meil oli kaasas mitmeid tugevaid mehi, kes seda meil teha aitasid. Teised, kes hobuse seljas ratsutada ei saanud või ei soovinud, said käia pikal ringreisil hobukaarikuga ning näha imeilusat Burtnieku järve. Ekstreempäeva lõpetasime lõkkeõhtu ja piknikuga, kus saime värskes õhus oma elust rääkida ning osalejate kirjutatud luuletusi kuulata. See päev hääletati Riia Gospelkoori kontserdi kõrval ühehäälselt laagri parimaks päevaks.
Laagri lõpetasime anonüümsete ankeetide täitmisega, et järgmise laagri saaks veelgi paremini korraldada. Hiljem oli kõikidel võimalus jagada oma kõrghetki teistega ning isegi tavaliselt kõneprobleemide tõttu häbelikult vaikivad osalejad jagasid kõigi ees avalikult oma mõtteid ja tundeid.
Oli väga tore oma kodust välja saada, olla kristlikus osaduses, kohtuda sõpradega ja leida uusi sõpru. Kõige toredam oli näha kahe inimese – üks oli assistent ja teine osaleja – muutumist, kui nad võtsid Jeesuse vastu oma isiklikuks Päästjaks.
Aitäh Jumalale, organiseerijatele ja sponsoritele toreda laagri eest! Suur tänu ka kõigile isiklikele abistajatele, kes suuremas osas tegid seda tööd esmakordselt ning pidid üle saama oma hirmudest teadmatuse ees ning õppima kiirkorras selgeks uue ameti.
“Challenge 5” on tänaseks juba ajalugu ning “Challenge 6” ootab oma järge. Me loodame, et laagri lõpp on kõikidele laagrilistele uueks alguseks, et vastu võtta uusi väljakutseid, uusi võimalusi ning elada Jumala juhtimises. “Ma suudan kõik tema läbi, kes teeb mind vägevaks” (Fil. 4:13)
Õnnistusi soovides,
Wings for Wheels
Riia Noorte Missioon
Rohkem pilte saab vaadata siit[:LV]Šī gada 7.-14. jūlijā vairāk kā 60 cilvēku sapulcējās Raiskuma speciālajā internātpamatskolā, lai piedalītos nometnē cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pusei no šiem cilvēkiem bija kustību traucējumi, un pārējie bija ieradušies, lai palīdzētu viņiem tikt galā ar ikdienas vajadzībām.
Mēs sākām ar iepazīšanos pirmajā vakarā un spēli, kurā cilvēkiem vajadzēja iedegt sērkociņu un, pirms tas nodziest, kaut ko pastāstīt par sevi. Dažiem dalībniekiem tas bija pirmais izaicinājums, jo viņi nekad pirms tam nebija iedeguši sērkociņu. Vakara gaitā mēs sadalījāmies komandās un centāmies atbildēt uz ļoti piņķerīgiem un arī uzjautrinošiem viktorīnas jautājumiem.
Svētdienas rītā mums bija dievkalpojums, kuru vadīja mācītājs un slavētāji no Rīgas, no draudzes “Rīta Zvaigzne”. Pāris dalībniekiem, kas to ļoti vēlējās, bija iespēja piedalīties dievkalpojumā Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīcā. Svētdienas vakaru mēs pavadījām, klausoties Rīgas Gospeļkori, kas bija atbraucis uz Raiskumu, lai mūs iepriecinātu ar savām dziesmām. Daudziem nometnes dalībniekiem šis koncerts sagādāja vislielāko prieku.
Nedēļas laikā mums notika lekcijas, kurās tikām mudināti atdot savu dzīvi Dievam par visiem 100% un kļūt par daļu no Viņa plāna mūsu dzīvei. Mums bija iespēja grupās diskutēt par to, kāds ir Dieva nodoms mūsu dzīvei un kā mēs to varam piepildīt. Katru rītu mēs sākām ar rīta rosmi, lai atmodinātu savu fizisko ķermeni, kam sekoja īss Dieva vārda lasījums un lūgšana, lai atvērtu mūsu garīgās acis. Mums bija lieliski slavēšanas un pielūgšanas brīži Raili vadībā. Raili ir somiete, kas piedzimusi neredzīga, bet tas viņai netraucēja vadīt slavēšanu latviešu valodā. Mums vairākkārt bija iespēja saņemt aizlūgšanas gan no nometnes viesiem, gan vadības komandas. Tas viss bija liels izaicinājums un uzmundrinājums mūsu garīgajam cilvēkam.
Mūsu fiziskajam ķermenim vajadzēja pārvarēt dažādas grūtības pakāpes, piedaloties orientēšanās sacensībās pa skolas apkārtni, sporta aktivitātēs un spēlēs, pastaigās, visu dienu pavadot riteņkrēslā, un daži no mums pat aizgāja nopeldēties tuvējā ezerā. Katram bija iespēja tikties ar fizioterapeitiem, kas veica masāžas un/vai parādīja, kādus vingrojumus katrs var pats veikt mājās.
Bija vakars, kad mēs skatījāmies filmu “Visvarenais Evans”, kas aicināja mūs domāt par to, kā Dievs grib katru no mums iesaistīt Savu nodomu īstenošanā. Mums pat bija iespēja ielūkoties kādā komunistiskā Āzijas valstī un uzzināt, kā dzīvo cilvēki tur un ar kādām grūtībām viņiem katru dienu jāsastopas. Tas mums bija mudinājums lūgt par cilvēkiem, ko nepazīstam, un ar savām lūgšanām mainīt pasauli.
Mākslas darbnīcās mēs tikām mudināti likt lietā savas radošās prasmes. Vienā darbnīcā mēs gatavojām dekoratīvas krūzītes, bet otrā mācījāmies, ka ikviens no mums var būt aktieris. Mēs pārliecinājāmies, ka arī ikdiena var būt kā teātris un, ka riteņkrēsls nebūt nav šķērslis iespējai piedalīties izrādē.
Mums bija iespēja aizbraukt no nometnes skaistākiem nekā ieradāmies, jo varējām nolakot nagus un tikt pie jaunas frizūras. Daudziem no mums nokļūt pie friziera vai manikīra ir tiešām grūti, tāpēc mēs izmantojām iespēju uzpost savu ārējo izskatu.
Brīvajā laikā daudzi no mums pulcējās kopā, lai uzspēlētu dažādas prāta spēles – scrabble, monopolu, dambreti, šahu, faktu spēli u.c.
Katru gadu viena nometnes diena tiek dēvēta par “ekstrēmo dienu”, kad mēs varam darīt kaut ko patiešām “traku”. Iepriekšējās nometnēs mēs lidojām ar virvēm 20 metru augstumā, braucām ar plostu, ar kvadraciklu, u.c. Šogad mēs devāmies uz Latvijā lielāko zirgaudzētavu Valmieras rajona Burtniekos. Mēs redzējām, kā zirgi tiek trenēti, kur tie dzīvo un kādi instrumenti tiek izmantoti to kopšanai. Mums visiem bija iespēja noglāstīt un iedot gabaliņu maizes gan zirgiem, gan piemīlīgajam ponijam. Daudzi no mums varēja jāt ar zirgu un poniju, jo stipri vīri mūs uzcēla uz zirga un palīdzēja tajā noturēties. Tiem, kas nevarēja vai negribēja jāt ar zirgu, tika piedāvāta iespēja izbraukt zirgu pajūgā un apskatīt skaisto Burtnieku apkārtni. Šo dienu mēs noslēdzām ar nometnes ugunskuru un pikniku un, baudot smaržīgo vakara gaisu, dalījāmies ar personīgajām liecībām un pašu sacerētajiem dzejoļiem. Tas mums visiem bija ļoti īpašs vakars.
Nometnes noslēgumā mēs aizpildījām atsauksmju anketas, tādējādi palīdzot nākamā gada nometnei kļūt vēl labākai. Pēc tam mēs varējām pārējiem pastāstīt par saviem spilgtākajiem iespaidiem un nometnes laikā gūtajām atziņām. Šoreiz runāja pat tie cilvēki, kuriem bija runas grūtības un kas parasti kautrējās.
Bija tiešām lieliski, ka varēju tikt laukā no savām mājām un baudīt kristiešu sadraudzību, satikt senos draugus un iegūt jaunus. Visbrīnišķīgākais bija tas, ka varēju redzēt, kā divi cilvēki mainījās nometnes laikā un izlēma ieaicināt Jēzu savā dzīvē, – viens bija dalībnieks, otra – asistente.
Paldies Dievam, organizētājiem un sponsoriem par šo nometni! Paldies arī visiem palīgiem, kuriem vajadzēja pārvarēt bailes no nezināmā un mācīties darīt kaut ko pilnīgi jaunu, lai palīdzētu mums šo nometni izbaudīt visā pilnībā.
***
“Izaicinājums 5” nu ir vēsture, “Izaicinājums 6” vēl tikai būs. Mēs ceram, ka nometnes noslēgums mums visiem ir kļuvis par sākumu jaunai un plašākai pasaulei.
Dieva svētību vēlot,
Wings for Wheels
Jaunatne ar misiju – Rīga
Foto galeriju varat skatīt šeit[:]