Reiz (2016. gada jūlijā) piedzima meitene. Viņas māte pauda vēlēšanos pati viņu audzināt, tomēr viss negāja tik gludi, kā bija cerēts. Trīs nedēļas vecā meitenīte nonāca audžuģimenē, kur par viņu labi rūpējās. Viņa mīlēja savu audžumammu un it īpaši viņu mazo sunīti. Pēc kāda laika viņas māte deva atļauju meitenīti adoptēt. Šajā laikā Apiņu ģimene bija šo meitenīti gaidījuši jau tūkstošiem gadu (Rasmusa vārdiem). Beidzot, 2018. gada februāra vidū viņiem piezvanīja no valsts institūcijas un palūdza paskatīties e-pastu. Bija atsūtīts mazas meitenes apraksts un pāris fotogrāfijas. Kad puse no fotogrāfijas bja lejuplādējusies, Kaspars nodomāja, ka ir notiksi kļūda un viņiem atsūtīta bilde ar Rasmusu agrīnā bērnībā. Nebija šaubu, ka ilgi gaidītā meitiņa beidzot bija atradusies.
Pēc pāris apciemojumiem un formalitātēm viņa 7. martā ieradās savās jaunajās mājās. Tās viņai nebija vieglas pārmaiņas: jauna mamma un tētis, jauns brālis, jauna valoda (igauņu), jauns vārds (mēs viņu nosaucām par Karolu) un… nekādu mājdzīvnieku. Pirmajās dienās viņa bija ļoti klusa un bēdīga, taču jau pēc pāris dienām sāka atplaukt. Sociālā darbiniece, kas mūs vēlāk apciemoja, bija pārsteigta, ka mums jau ir izveidojusies tik laba saikne. Pēc divām nedēļām mūsu Karola jau uzvedas kā normāls bērns, kurš smejas, blēņojas, garlaikojas un izrādās. Reizēm viņa kļūst bēdīga, un, tā kā viņai ir ļoti laba atmiņa, mēs domājam, ka viņai pietrūkst viņas suņa. Viņa ir arī pieņēmusies svarā, un viņai ir laba apetīte (iepriekš viņa svēra mazāk nekā vajadzētu viņas vecumā). Latviski viņa runā labāk nekā igauniski, tomēr viņa saprot pārsteidzoši daudz. Liekas, ka arī angļu valodu vairs nevaram lietot kā „slepeno valodu“. Mēs esam ļoti priecīgi, ka viss ir tik labi sanācis.
Lūdziet par mums, lai mēs kļūstam par vienotu ģimeni un patiesi iemīlam cits citu. Lūdziet arī par Rasmusu, kuram līdz šim nebija ne ar vienu jādala savi vecāki, rotaļlietas un laiks.
Ja jums ir jautājumi vai vēlaties mums palīdzēt, lūdzam rakstīt uz e-pastu.
Mums ir vēl viens lūgums: satiekot mūs ar Karolu, lūdzu, nefotografējiet viņu! Viņa ir tik jauka, ka jums būs liels kārdinājums to darīt. Taču tā kā mēs vēl esam pirms adoptēšanas posmā, mums nav uz viņu pilnas tiesības. Ceram, ka respektēsiet Karolas tiesības uz privātumu, līdz adoptēšanas process būs pabeigts.
Pagātne (uzklikšķini, lai izlasītu vairāk)
• 15. Okt., 10. Marts – labdarības koncerti, lai padarītu Vīlandes baptistu draudzi pieejamu cilvēkiem riteņkrēslos.
• 24.-27.Nov. 2018 pabijām Portugālē. Evelyn tika uzaicināta būt par fotogrāfu kāzās.
• 4. Dec. – Starptautiskajai cilvēku ar invaliditāti dienai veltīts bankets Nacionālajā bibliotēkā
• 26. Dec. – 4. Jan. Mission-Net 2017-2018 (brauciens ar busu) diemžēl tika atcelts, jo pieteicās pārāk maz cilvēku.
• 14. Jan. – Invaliditātes svētdienas dievkalpojums Āgenskalna baptistu draudzē.
• Mēs esam piereģistrējuši Wings for Wheels kā biedrība. Mēs paliekam kopā ar JAM Rīga, taču mums ir vieglāk turpināt darbu kā biedrībai, nevis kalpošanai (vai projektam, kā tā tika dēvēta).
Tagadne
• Pašlaik mums pirmajā vietā ir rūpes par Karolu un izbrīvēt papildus laiku, lai būtu ar Rasmusu
• Samazinām pienākumu skaitu un apjomu
• Gatavojamies nākotnei
Nākotne
• 27.-30. Apr. – EDN konference Latvijā
• 15. – 17. Jūnijs, nometne “Rīta Rasa”? (cilvēkiem, kas pieņēmuši Jēzu caur W4W)
• 30. Jūnijs – 7. Jūlijs – Izaicinājums 11, 2018 (W4W vasaras nometne)
• Sākot ar 2018. g. 1. Sept. – Sabata (skolas) gads Hījumā, Igaunijā