Jordi Torrents
Reiz uz svētdienas dievkalpojumu baznīcā atnāca divas sievietes un apsēdās pirmajā rindā. Viņas paskaidroja, ka viena no viņām ir nedzirdīga un otra ir viņas tulks. [Tajā dienā] mācītājs centās runāt skaidrāk, un sprediķis bija uz pusi īsāks. Daudzi draudzes locekļi pēc tam teica, ka sludināto vēsti ir sapratuši daudz labāk, tāpēc viņi priecātos, ja abas sievietes apmeklētu dievkalpojumus arī turpmāk. Izrādījās, ka viena cilvēka invaliditāte bija rosinājusi izdarīt uzlabojumus, no kuriem ieguvums bija visai draudzei. Šis notikums parāda, ka mēs nevienu nevaram uzskatīt kā mazsvarīgu, un ka ikvienai draudzei ir jābūt iekļaujošai.
Tādas pārliecības motivētas European Disability Network (EDN)organizācijas aprīļa pēdējā nedēļā sapulcējās Rīgā uz savu desmito konferenci „Tilti uz iekļaušanu”. Bija ieradušies apmēram 50 cilvēki no 12 valstīm (Latvijas, Šveices, Apvienotās Karalistes, Kuveitas, Vācijas, Ungārijas, Beļģijas, Lietuvas, Itālijas, Ukrainas, Norvēģijas un Spānijas), kuri četras dienas dalījās savā pieredzē, iepazīstināja ar savu kalpošanu un izvirzīja jaunus mērķus un uzdevumus.
Eiropā ir gandrīz 100 miljoni cilvēku ar dažāda veida (fizisku, sensoro vai intelektuālo/mācīšanās) invaliditāti, taču pieredze rāda, ka draudzēm joprojām trūkst izpratnes par viņu iekļaušanu. Tomēr, cerību rada fakts, ka dažādas kristīgās organizācijas no konferencē pārstāvētajām valstīm aktīvi darbojas, lai situāciju mainītu.
Rīgā notikušās konferences galvenais mērķis bija nostiprināt redzējumu kontinentā, kurā ir atšķirīgas kultūras un sociālās vides, ar domu, ka šie tilti savienos cilvēkus ar un bez invaliditātes.
Konferencē tika paziņots arī par to, ka ilggadējā EDN koordinatore Terēze Svinters dodas pelnītā atpūtā, un viņas pienākumus turpmāk veiks Baiba Baikovska no Jaunatnes ar Misiju-Rīga biedrības Wings for Wheels.
Daži izvilkumi no konferencē runātā.
„Mēs visi esam vērtīgi. Spogulis parāda mūsu ārieni, bet tas neatklāj mūsu iekšējo būtību. Dievs ir tas, kurš dod mums skaidru atklāsmi par to, kas un kādi mēs esam.” (Martina Köninger. Perspective Forum Behinderung, the Disability Forum, of the Evangelical Alliance Vācijā)
„Ja mēs visi neesam draudzē, mēs pazaudējam daļu no tā, ko Dievs mums ir devis. Pasaulē visur skan vārdi, bet kas notiek tad, ja ir cilvēki, kuri tos nesaprot vai nedzird? Mēs pieņemam, ka mūsu sacīto saprot katrs, taču ir cilvēki, kuriem vajadzīga palīdzība. Ko draudzēm vajadzētu ņemt vērā [saskarsmē ar cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem]? Runājiet vienkārši, paskaidrojiet! Izvairieties no „baznīcas žargona”, kas viņiem var izklausīties kā svešvaloda, un paturiet prātā, ka divi no trim cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem neprot lasīt tekstu uz projektora.” (Pete Winmill. Count Everyone In, Apvienotā Karaliste)
„Vai cilvēks ar invaliditāti var priecāties par dzīvi un viņam var būt dzīves mērķis? Protams!” Par to ir pilnīgi pārliecināts Tibors Miklos no Ungārijas. Pats būdams pilnīgi neredzīgs, viņš darbojas organizācijā Bartimeus Foundation, lai aizsniegtu ar vēsti par Kristu neredzīgos cilvēkus un citus sabiedrības atstumtos.
Traģisks notikums Sergeja un Natālijas Bolčuku (Ukraina)dzīvē kļuva par sākuma punktu īpašam Dieva plānam. Pirms 17 gadiem autoavārijā Natālija guva kakla skriemeļu traumu un kļuva paralizēta. Sāpīgā pieredze pievērsa viņu uzmanību citiem cilvēkiem ar līdzīgu likteni un pamudināja sākt kaut ko darīt viņu labā. Tika izveidots rehabilitācijas centrs „Agape”. „Mūsu darba pamatā ir kristīgās vērtības, jo mēs ticam, ka Dievs visus mīl un par visiem rūpējas vienādi.”
Raksta „European Disability Network: God is able, he does not disable us”pilnu versiju angļu valodā var izlasīt šeit.
Foto no konferences šeit.