Atskats uz nometni “Izaicinājums 3”

2010. gada 2.-8. jūlijā Talsu Kristīgajā skolā (TKS) notika vasaras nometne “Izaicinājums 3”, ko rīkoja Jaunatnes ar Misiju (JAM) Rīgas nodaļas žēlsirdības kalpošana Wings for Wheels. Tajā piedalījās 19 cilvēku ar kustību traucējumiem, kas bija ieradušies no visas Latvijas un pat no Igaunijas. Un lai šī nometne varētu veiksmīgi noritēt, ar viņiem kopā bija trīs bērni un 21 darbinieks/asistents/palīgs no Latvijas, Igaunijas, ASV un Dānijas.

Jau pats nometnes nosaukums norāda uz to, ka piedalīšanās tajā ikvienam nozīmē sastapšanos ar izaicinājumiem. Izaicinājums ir atrast visus vajadzīgos asistentus un palīgus, sagatavoties nometnei, atrast finansējumu, atrast transportu, ar ko atvest uz nometni dalībniekus, kuri paši nevar atbraukt, atvest uz TKS gultas, pēc iespējas labāk pielāgot sadzīves apstākļus, vadīt nometnes programmu, nogādāt dalībniekus atpakaļ mājās u.c. Izaicinājums bija arī valodu dažādība, jo visu vajadzēja tulkot četrās valodās – latviešu, angļu, krievu un igauņu. Bet vismaz ikvienam bija iespēja pavingrināties svešvalodās.

Dažādus izaicinājumus sevī ietvēra “Izaicinājuma 3” programma. Mums bija viktorīna – izaicinājums dalībnieku erudīcijai; foto spēle – izaicinājums radošajai izdomai un prasmei sadarboties komandā; mākslas darbnīcas – izaicinājums un iespēja radīt kaut ko pašiem ar savām rokām; sporta spēles un orientēšanās Talsos – izaicinājums fiziskajam ķermenim; lekcijas – izaicinājums garam; “Virves kurss” – izaicinājums drosmei un gatavībai darīt nedaudz trakas lietas, u.c. Visiem dalībniekiem bija iespēja apmeklēt no ASV atbraukušo zobārstu komandu, pārbaudīt un salabot zobus.

Šis bija pirmais gads, kad nometnes laikā iegadījās svētdiena un visiem bija iespēja apmeklēt dievkalpojumu Talsu baptistu draudzē. Daudziem dalībniekiem tieši dievkalpojums kļuva par nozīmīgāko nometnes notikumu. Lielākā daļa Latvijas dievnamu nav pieejami cilvēkiem ratiņkrēslos (bet to vairs nevar teikt par Talsu baptistu baznīcu), un daudziem no dalībniekiem, pat tiem, kas jau tic Kristum, tā bija pirmā iespēja piedalīties dievkalpojumā. Mums bija iespēja pateikt savas liecības un aicināt draudzi nest Evaņģēlija vēsti apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Latvijā ir daudzi tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, bet tikai nedaudzi no viņiem ir dzirdējuši Kristus evaņģēliju.

Lekcijās mēs runājām par kristīgas laulības pamatiem, par to, kā redzēt sevi ar Dieva acīm, un draudzes “Dieva mājas” mācītājs Samuels Tomass Valutadatils (Samuel Thomas Valuathadathil) runāja par to, kāpēc Dievam nav vienaldzīgas mūsu ciešanas. Pēdējās dienas lekcijas tēma bija par to, kā veidot tuvas attiecības ar Dievu. Šī lekcija noslēdzās ar aktīvu diskusiju un jautājumiem par to, kā tikt glābtiem, kā dzirdēt Dievu un kā saprast, ka tas ir Dievs, kurš runā.

Citādākas bija šī gada mākslas darbnīcas. Vispirms katram bija iespēja no māla izveidot krūzi, un nākamajā nodarbībā šīs krūzes tika apgleznotas. Ar apbrīnu vērojām, cik mūsu dalībnieki ir radoši un cik skaisti un interesanti bija viņu veidotie trauki.

Arī šogad nometnes programmā bija diena, kad visi devāmies uz JAM Valdemārpils Apmācības centru, kur notika “Virves kurss”. Dalībnieki ar nepacietību gaidīja šo dienu, bet tie, kas piedalījās pirmo reizi, bija nedaudz nobažījušies, klausoties “pieredzējušo dalībnieku” iespaidus no iepriekšējiem gadiem. Šogad Dievs mums dāvāja brīnišķīgu, siltu laiku un tikai nelielu lietutiņu, kas patīkami atspirdzināja. Gandrīz visiem dalībniekiem un darbiniekiem bija iespēja patēlot “vāveri” 20 metru augstumā. Fiziskie ierobežojumi nebija šķērslis tam, lai mācītos lidot. “Virves kurss” bija tā vieta, kur ikviens cilvēks ratiņkrēslā pavisam tiešā nozīmē guva spārnus saviem riteņiem un pacēlās gaisā. Otrs elements, “Milzu šūpoles”, bija lielāks izaicinājums, un to izmēģināja tikai tie, kas varēja turēties ar rokām. Vispirms viņus uzvilka augšā uz platformas 9 metru augstumā, un no turienes atlika vien spert soli un izbaudīt lidojumu. Un tieši tam – solim gaisā 9 metru augstumā – bija vajadzīga vislielākā drosme. Diemžēl mēs šogad nevarējām izmantot kvadraciklu, bet mēs noīrējām bagiju, un lielākā daļa dalībnieku varēja izvizināties ar to. Pēc visām “nervus kutinošajām” vilkšanām, lekšanām un braukšanām mums bija garšīgas vakariņas brīvā dabā. Jau otro gadu mums bija tik labs pavārs, ka dalībnieki vienbalsīgi novērtējuši ēšanu kā vislabāko nometnes “aktivitāti”.

Vakaros nometnes dalībniekiem bija iespēja vērot kristīgā iluzionista Zigmāra Atvara priekšnesumu, noskatīties videofilmu “Džonija” un baudīt koncertu, ko sniedza Rīgas kristiešu draudzes “Prieka Vēsts” mūziķu grupa “Vēstniecība”. Pēc koncerta visiem bija iespēja pievienoties kopīgā Dieva slavēšanā. Nometne noslēdzās ar Mīlestības mielastu un liecību vakaru, kurā ikvienam bija iespēja padalīties ar saviem nometnē gūtajiem iespaidiem. Visi galvenokārt pateicās par to, ka viņiem bijusi tāda iespēja piedzīvot daudz interesanta, dzirdēt par Dievu, baudīt neviltotu mīlestību un sirsnību, kas visas nometnes dienas valdīja dalībnieku un darbinieku starpā.

Mēs ļoti pateicamies visiem, kas palīdzēja šo nometni īstenot, atbalstot finansiāli, praktiski un ar aizlūgšanām. Dažiem nometnes dalībniekiem visa gada laikā šī ir vienīgā iespēja izkļūt no mājām un satikt citus cilvēkus. Vienam no dalībniekiem šajā gadā tā izrādījās pirmā reize, kad viņš kaut ko uzzināja par Dievu. Daudzi no dalībniekiem bija kristieši, bet viņiem nav nekādu iespēju apmeklēt draudzi. Šī nometne viņiem sniedza iespēju būt sadraudzībā ar citiem kristiešiem. Liels paldies jums, ka palīdzējāt tam notikt!