[:en]This year, the Challenge camp took place in Spāre boarding school from 2 to 8 July. The 19 participants along with the assistants and team members made up a multicultural company of around 70 people. Since this was already the 10th camp, the birthday atmosphere gave a good reason to look back on what God has done throughout the decade. At the same time, we could see and rejoice over His works in this year’s camp.
The week included all the parts Challenge is known and loved for: interesting lectures, fun sports activities and workshops, the opportunity to get a haircut, visit a physiotherapist and consult a orthosis & prothesis specialist for free and of course the Extreme Day. On the request of last year’s participants, we heard lectures on the reasons behind having no friends, whether it is possible to be single and happy, the evidence of Jesus’ resurrection and God’s calling for our lives. The workshops gave everybody a chance to try out line dancing, learn more about etiquette and make a lovely photo frame as a keepsake. In addition, we travelled to Brazil with the help of our imaginations and some Brazilian friends, were encouraged to push our limits in sports and enjoyed a concert by the popular Latvian band My Radiant You.
But what made the camp probably most of all was the warm, open atmosphere where everybody was welcomed, no matter the nationality or abilities. Our time together had space for encouraging and challenging conversations that defied physical and language barriers, as well as just relaxing and enjoying each other’s company and the Latvian countryside. The Extreme Day with its raft ride also gave a chance for just that. After the first challenge of getting on the raft from a very steep river bank –wheelchairs and all –, we were rewarded with a beautiful ride on the Gauja river in nice summer weather. But that was not it – after coming on shore again we had a four-kilometre hike on gravel and sand before reaching our final destination, the Rakši zoo where we met and petted camels, alpacas and llamas. A campfire with lots of good food and testimonies about God’s works was the perfect ending to the day full of joy, excitement and surprising ourselves.
The camp had a good prejudice-shattering effect on people both with and without disabilities. One of the earlier participants testified about how the first Challenge camp he attended radically changed his view on Christians and led him to trusting his life to Jesus. Another participant shared her surprise over the realisation that in this camp, people actually care when they ask you how you are doing. One participant’s mother admitted that before the camp, she did not imagine people with disabilities could have such joy in their lives and sometimes even seem happier than people without. Another lady who took part for the first time said she had never experienced such genuine care in any church. Perhaps this is the challenge we should take to our home churches with us – how to really notice eveybody’s needs and respond to them in God’s love in our everyday life.
In Matthew 18:20, Jesus promised that „where two or three gather in my name, there am I with them.“ Of the 70 of us, those who knew God beforehand did just that – gathered in His name to do our best and let Him do the rest. But when a number of imperfect people come together with the sincere wish to do God’s will, He takes over. During the week, five people decided to join the family and give their lives to Jesus. Let us pray that the ripple effects of what God started in the camp would continue in the lives of everyone involved, letting His will be done and His kingdom come.
Short video of Extreme Day
More Photos[:et]Järjekorras juba kümnes Väljakutse laager toimus 2.-8. juulil Spāres. 19 osalejat, assistendid ning meeskonnaliikmed moodustasid kokku umbes 70-liikmelise multikultuurse seltskonna. Ümmarguse sünnipäeva aasta andis suurepärase võimaluse vaadata tagasi sellele, mida Jumal Wings for Wheelsi 10 tegutsemisaasta jooksul teinud on, kuid samal ajal võisime rõõmustada, nähes Ta tegutsemist tänavuses laagris.
Laagrinädalas oli olemas kõik see, mille poolest Väljakutset tuntakse ning hinnatakse: mõtlemapanevad loengud, enese proovilepanek ning uue õppimine sportmängudes ja töötubades, võimalus tasuta käia juuksuri juures ja füsioterapeudi ning ortooside ja proteeside spetsialisti konsultatsioonil ning loomulikult ekstreempäev. Eelmise aasta osalejate soovil kuulasime loenguid sellest, mis võib olla sõprade vähesuse taga ning kas vallalisena on võimalik olla õnnelik; Jeesuse ülestõusmise tõenditest ja viimaks Jumala kutsumusest igaühe elus. Töötubades õppisime line-tantsu, saime teada põnevat etiketi kohta ning kaunistasime oma käega mälestuseks pildiraami. Kõigele lisaks reisisime oma kujutlusvõime ning paari brasiillasest külalise abiga Brasiiliasse, saime julgustust enese proovilepanekuks spordis ning võisime nautida populaarse Läti bändi My Radiant You kontserti.
Kuid laagri olulisim tunnusjoon oli soe ning avatud õhkkond, kus igaüks oli teretulnud. Aega ja ruumi oli nii üksteise julgustamiseks keele- ning muid barjääre trotsivates vestlustes kui ka lihtsalt lõõgastumiseks, nautides üksteise seltskonda ning Läti suve. Ka ekstreempäeva parvesõit andis just sellise võimaluse. Kui olime ületanud esimese katsumuse ning kogu seltskond oli koos ratastoolidega järsust kaldast alla parvele jõudnud, saime nautida imekaunist sõitu mööda Gauja jõge. Kuid see polnud kõik – taas kuivale maale jõudnuna matkasime neli kilomeetrit liival ja kruusal, et jõuda Rakši loomaparki, kus tegime üsna lähedalt tutvust laamade, alpakade ning kaamelitega. Eneseüllatamist, põnevust ning rõõmu täis päevale pani punkti lõkkeõhtu hulga hea toidu ning jagatud lugudega Jumala tegudest.
Väljakutse laager mõjub tervistavalt eelarvamusi purustavalt kõigile osalistele, olgu puudega või mitte. Üks varasematest osalejaist tunnistas sellest, kuidas tema esimene laager muutis radikaalselt ta arvamust kristlastest ning julgustas usaldama oma elu Jeesuse kätte. Veel üks osalistest jagas oma rõõmsat üllatust selle üle, et küsimuse „Kuidas sul läheb?“ taga on laagris küsija siiras huvi. Ühe osaleja ema tunnistas, et polnud enne laagrit kohanud niivõrd elurõõmsaid puudega inimesi, kes teinekord tervetest inimestest õnnelikumadki on. Üks esmakordseist osalejaist ütles, et pole taolist sügavat hoolimist kohanud üheski koguduses. Ehk peaksime selle väljakutse kaasa võtma oma kogudustesse – kuidas oma igapäevaelus tõeliselt märgata ümberkaudsete inimeste vajadusi ning neile Jumala armastuses vastata?
Matteuse 18:20 tõotab Jeesus: „Kus kaks või kolm on minu nimel koos, seal olen mina nende keskel.“ Need meie seast, kes juba enne laagrit Jumalat tundsid, tulid kokku Jeesuse nimel, andsid endast parima ning lasid Jumalal edasi tegutseda. Ning kui hulk ebatäiuslikke inimesi koguneb siira sooviga teha Jumala tahet, teeb Tema asju, mida meie ettegi ei oska kujutada. Nädala jooksul otsustasid viis inimest saada Jumala perekonna liikmeks ning anda enda elud Jeesusele. Palvetagem, et Jumala alustatu võiks iga laagrilise elus kasvada ning uusi võsusid ajada, et Tema riik tuleks ning Tema tahtmine sünniks.
Lühike video ekstreempäevast
Rohkem pilte
[:LV]Šogad nometne „Izaicinājums” notika 2.-8. jūlijā, Spāres speciālajā internātpamatskolā. Tajā piedalījās 19 dalībnieki, kopā ar asistentiem un pārējiem darbiniekiem veidojot gandrīz 70 cilvēku lielu daudzkultūru grupu. Tā kā šī bija jubilejas nometne – desmitā -, gaisā valdīja dzimšanas dienas gaisotne, un mēs daudz atcerējāmies, ko Dievs bija darījis šo desmit gadu laikā. Arī šī gada nometnē netrūka iespēju vērot Dieva darbus un par tiem priecāties.
Šajā nedēļā bija iekļauts viss, kas „Izaicinājuma” dalībniekiem tā patīk un padara šīs nometnes īpašas: interesantas lekcijas, jautras sporta aktivitātes un darbnīcas, friziera pakalpojumi, iespēja par brīvu saņemt fizioterapeita un ortozista-protēzista konsultāciju un, protams, ekstrēmā diena. Ņemot vērā pagājušā gada nometnes dalībnieku ieteikumus, bija sagatavotas lekcijas par to, kāpēc cilvēki nevēlas būt ar mums, vai ir iespējams būt neprecētam un laimīgam, par Jēzus augšāmcelšanās pierādījumiem un Dieva aicinājumu mūsu dzīvē. Darbnīcās visiem bija iespēja iemēģināt kājas un riteņus līnijdejās, vairāk uzzināt par uzvedības un galda kultūru un izgatavot skaistus fotogrāfiju rāmīšus. Vēl, ar iztēles un dažu brazīliešu draugu palīdzību, mēs ceļojām uz Brazīliju, tikām rosināti pārbaudīt savus spēkus sportā, un klausījāmies pazīstamās latviešu grupas „My Radiant You” koncertu.
Tomēr, pats īpašākais nometnē droši vien bija sirsnīgā, draudzīgā gaisotne, kurā katrs jutās gaidīts un pieņemts, neatkarīgi no tautības vai spēju pakāpes. Nejūtot ne fiziskās, ne valodu atšķirības, mēs daudz sarunājāmies, cits citu uzmundrinot un pamudinot, un vienkārši atpūtāmies, baudīdami cits cita sabiedrību un skaisto lauku apkārtni. To pēc sirds patikas varējām darīt arī, braucot ar plostu ekstrēmajā dienā. Kad bija pārvarēts pirmais izaicinājums, pa ļoti stāvu krasta nogāzi nogādājot uz plosta visus dalībniekus un riteņkrēslus, mēs tikām atalgoti ar skaistu braucienu pa Gauju. Priecājāmies par ainavu un saulaino laiku. Taču tas nebija viss. Izkāpuši krastā, mēs devāmies 4 km garā pārgājienā pa smilšainu un akmeņainu meža ceļu, līdz sasniedzām galamērķi – atpūtas kompleksu „Rakši”, kur mūs sagaidīja kamieļi, alpakas un lamas. Šī priecīgā, aizraujošā un pārsteigumiem pilnā diena noslēdzās ar ugunskuru, gardām vakariņām un liecībām par Dieva darbiem.
Nometne „Izaicinājums“ ļoti efektīvi spēj atbrīvot no aizspriedumiem gan cilvēkus ar invaliditāti, gan bez tās. Viens no iepriekšējo nometņu dalībniekiem liecināja, kā pirmajā „Izaicinājumā“ pilnīgi pārmainījās viņa priekšstati par kristiešiem un viņš nolēma uzticēt savu dzīvi Jēzum. Vēl kāda dalībniece atklāja, kāds pārsteigums viņai bijusi atskārsme, ka jautājumu „Kā tev klājas?“ nometnē neuzdod tikai tāpat vien, bet tāpēc, ka tiešām vēlas to zināt. Kāda dalībnieka māte atzinās, ka pirms nometnes viņa nav varējusi iedomāties, ka cilvēki ar invaliditāti var būt tik priecīgi un reizēm liekas laimīgāki pat par „veselajiem“. Vēl kāda sieviete, kura nometnē piedalījās pirmo reizi, teica, ka viņa nevienā draudzē līdz šim nebija piedzīvojusi tik neviltotas rūpes. Varbūt tieši to mums vajadzētu paņemt līdzi uz savām draudzēm – spēju ieraudzīt savu līdzcilvēku vajadzības un atsaukties tām, parādot Dieva mīlestību ikdienā.
Mateja 18:20 Jēzus apsolīja, ka tur, „kur divi vai trīs ir kopā manā vārdā, tur es esmu viņu vidū“. Mēs, kas jau pazinām Dievu, izdarījām tieši to: sanācām kopā Viņa vārdā, lai paveiktu to, kas bija mūsu spēkos, pārējo atstājot Dieva ziņā. Kad vairāki nepilnīgi cilvēki apvienojas, no sirds vēlēdamies darīt Dieva gribu, Viņš dara Savu dievišķo daļu. Nometnes laikā pieci cilvēki izlēma pievienoties Dieva ģimenei un atdeva savu dzīvi Jēzum. Lūgsim, lai darbs, ko Dievs iesāka nometnē, turpinātos katra iesaistītā cilvēka dzīvē, lai Viņa prāts notiek un Viņa Valstība nāk!