[:en]
Greetings from Hiiumaa, Estonia!
Merry Christmas and a Happy New Year!
It has been year when we moved from city of Riga, Latvia to small community at island Hiiumaa. September 1. 2022 we moved in to the house we live in today. This day we had no idea will we have possibility to actually purchase this house. We were able to live in with pre-purchase contract what was supposed to give us time to root in. In the beginning it was great. I already had distant work in Tallinn what I continued and 1st of November 2022 also Kaspar got part-time job as physiotherapist. Now we just needed 4-6 month to start to negotiation with a bank. In the end of December nerves of previous owner started to crackle and he pressured to buy now or move out. It was extremely stressful time and we were able to go through it only because we had amazing intercessors who interceded day and night. God did miracle and February 9, 2023 we signed the contract. We do have home!
Due to traumatic home buying process and international moving with the family (take my advice – do not move ;-)), my (Evelyn) re-entry process was even harder as expected. I somehow crash landed here and have been really hardly struggling since then. It is really hard for people to understand it, because it was me who moved back to my home (from where I left 27 years earlier as 18 years old). I do not say that for others it was really easy, but somehow I felt in the deepest. Now year after move I can say that there are visible light in the end of dark tunnel. God is carrying us through.
In our family Rebeka (5) is a person who can handle life changes the easiest. For her took only 2 weeks to get to use new kindergarten. Now she is happy wherever we are – at Hiiumaa or visiting Riga. She only complains why she needs to wait her school so long. Her teeth are moving and she can read the level Rasmus read in first class – why to wait! 🙂 Actually she has two more years to school.
Karola (7) seems to be more similar for me of accepting life changes. It took her long time to get to use kindergarten and when she did it, was time to graduate it. Now she is in Grade 1 in school and going through a lot of school stress. Academically she does well, but it takes time to learn the school rules and accept independence. I think for her the best what happened with the move is that she can now train in football (soccer). As a girl she is minor in the group, but she really loves training. Sport is one of her strength definitely.
Talking of sport, Rasmus (14) seems to represent his school of almoust every sport competition. After school he also plays tennis and dance in folk group. Academically he does normally. His Estonian is good in everyday level, but as his school language was before Latvian, he struggles to understand some terms and words he hears only in school. For example if he needs to study new words and expressions in English, he might know all the new words what he needs to study, but never heard the Estonian translation of these. So he has to learn new Estonian words instead.
As said before, Kaspar is working part-time as physiotherapist. He can speak Estonian in conversational level okey, but often struggles to write medical text to describe the procedures he completed. Estonian language is definitely the biggest struggle for him.
He also continues leading Wings for Wheels ministry in Latvia. W4W has regular online small group meetings and Kaspar is in Riga monthly. This summer W4W had day gathering called “Treasure Island” where we were able to meet face-to-face and share with each other. More of this event can be read here.
I, (Evelyn) are still working is same workplace as a copywriter and enjoying my monthly visits to Tallinn. I also continue mission work and am steering group member in European Disability Network. This network belongs to European Evangelical Alliance (EEA). As a network we are organizing online discussion meetings of different disability issues. As a steering group, we are representing people with disabilities in European Christian conferences. I had possibility to share in EEA conference in Sarajevo, Bosnia last October and in State of Forum conference in Stockholm, Sweden this May.
Please pray:
– that Evelyn would at last feel at home and get out of re-entry crash landing
– that Kaspar would improve in Estonian language miraculously
– that Karola would get to use school and her stress level lowers
– that Rasmus would get to the same level with his classmates in Estonian language
– that Rebeka, Karola and Rasmus would not lose their Latvian
– that W4W work continues and people with disabilities in Latvia can hear the Gospel and get discipled.
Thank you so much for your prayers and support you have sent. We maybe have not been giving great feedback lately, but we are really thankful for God and for all our friends who have been there for us!
May God bless you richly!
Evelyn, Kaspars, Rasmus, Karola, Rebeka
[:et]
Tervitusi Hiiumaalt!
Häid jõule ja head uut aastat!
Juba rohkem kui aasta tagasi kolisime Riiast Hiiumaale ja lõpetasime täisajalise misjonitöö. Minu (Evelyn) Eestis “maandumine” ei ole läinud kergelt. Ma arvan, et toimus hädamaandumine ja ma ikka veel parandan neid osi endas, mis kannatada said. 🙂
Kolimine on jube – ärge kunagi kolige (vähemalt mitte perega välismaalt kodumaale 🙂 ). Kolimisele kui juba iseenesest raskele tegevusele tuli meil lisaks teadmatus, kuhu kolime ja kus on meie kodu. Praegusesse koju kolisime 1. Septembril 2022 broneerimislepinguga. Minul oli täiskohaga töö, Kaspar sai füsioterapeudina poole kohaga tööle 1. novembril. Maja tollase omaniku närvid andsid järele detsembri lõpus ja nõudis maja ostu nüüd ja praegu.
Kes on kunagi pangast püüdnud laenu saada, teab, et laenu saamise üheks tagatiseks on vähemalt pool aastat kestnud täistöökoht. Sellele lisaks ei ole pangad eriti huvitatud kinnisvarast Hiiumaal. Sellegipoolest sündis ime ja 9. Veebruaril 2023 allkirjastasime notaris ostu-müügi lepingu. Siia kirjutades paistab see lihtne, aga detsembrist veebruarini kaotasime me miljoneid närvirakke ning ainult tänu meie ustavatele eestpalvetajatele suutsime sellest protsessist läbi minna.
Arvatavasti nii suur elumuutus, kolimine, traumaatiline majaost ja minu raskused selle kõigega toime tulla lisasid juab niigi stressirohkele misjonitöölt koju tulemisele oma jälje. Kõige raskem on teistel sellest aru saada, sest mina kolisin ju koju (kus ma pole küll elanud viimased 27 aastat). Igatahes, nagu näha sellest kirjast, olen ma tasakesi hakanud “august” välja ronima ja tunneli otsast paistab valgus.
Ega meil teistelgi peres kerge ei ole (olnud), aga tasakesi harjuvad kõik. Rebeka (5) on meil kõige paindlikum ja seltsivam ja temal võttis uue lasteaiaga harjumine vaid paar nädalat. Praegu püosiseb ta vaid selle üle, et võiks juba kooli minna, sest hambad tulevad ära ja lugemine on ka juba Rasmuse 1-klassi tasemel.
Karola (7) võttis eelmisel aastal lasteaias harjumine mitu kuud. Sel aastal läks ta esimesse klassi ja kooliga harjumine alles kestab. Akadeemiliselt saab ta ilusati hakkama, aga uute olukordadega harjumine läheb tal aeglaselt. Kogu koolipäeva hoiab ta oma temperamenti vaos ning alles kodus elab kõik pinge välja. Nii eelmisel aastal, kui ka sel aastal, käib Karola jalgpallitrennis. Tüdrukuna on ta trennis vähemuses, aga talle trenn väga meeldib. Sport on kindlasti üks tema tugevusi.
Väga sportlik on ka Rasmus (14), kes pidevalt esindab oma kooli spordivõistlustel ning sellele lisaks mängib tennist ja tantsib rahvatantsu. Võimalusel osaleb ka kristlikel noorteüritustel. Koguduses aitab kaasa arvuti taga laulusõnade näitajana. Koolis läheb tal normaalselt, kuigi spetsiifilise eesti keelega on vahel raskusi. Inglise keele tunnis peab ta tihti uute inglise keele sõnade asmele õppima hoopis uusi eesti keelseid sõnu 🙂
Kaspar on osaajaga füsioterapeut, kus suurimaks peavaluks on eesti keel, millega suhtlustasandil pole probleemi, aga meditsiiniliste tekstide krijutamine ei tule nii kergelt. Kaspar jätkab osaajaga ka Wings for Wheelsi tööd nii läbi veebi, kui ka kord kuus koha peal. Sel suvel toimus W4W-l päevane sündmus “Aarete saar”, kus saime paljusid vanu sõpru silmast-silma näha. Rohkem saab lugeda siit.
Mina (Evelyn) jätkan oma kaugtööd copywriter/tootespetsialistina kingitus.ee-s. Sellele lisaks olen tegev Euroopa Evangeelse Alliantsi (EEA) Euroopa Puuetega Inimeste Võrgustikus (European Disability Network), kus viime läbi veebidiskussioone ja esindame puuetega inimsi erinevatel kristlikel konverentsidel. Mina käisin kohal eelmisel oktoobril toimunud EEA konveretsil Sarajevos, Bosnias ja selle aasta mais State of Europe konverestil Stockholmis.
Palun palveta:
– Et mina (Evelyn) saaksin lõpuks kodutunde ja tuleksin välja misjonitöölt koju tulemise stressiga
– Et Kaspari eesti keel areneks
– Et Karola harjuks kooliga ja ta koolistress väheneks
– Et Rasmus jõuaks eesti keeles oma klassikaaslastega samale tasemele
– Et Rebeka, Karola ja Rasmus ei unustaks läti keelt
– Et W4W jätkaks kuulutustööd ja jüngerdamist Läti puuetega inimeste seas
Me ei ole olnud peale kolimist suhtlemises väga edukad, aga oleme väga tänulikud igale ühele, kes on meie eest palvetanud ja meie osaajalist misjonitööd rahaliselt toetanud. Aitäh, et olemas olete!
Õnnistusi soovides
Evelyn, Kaspars, Rasmus, Karola ja Rebeka
[:LV]
Sveicināti!
Sūtām sveicienus no Hījumā Igaunijā!
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
Ir pagājis gads, kopš mēs no Latvijas pārcēlāmies uz dzīvi nelielā kopienā Hījumā salā. 2022. gada septembrī mēs ievācāmies mājā, kurā pašlaik dzīvojam. Tobrīd mums nebija ne jausmas, vai tiešām varēsim šo māju nopirkt. Mēs drīkstējām tajā dzīvot saskaņā ar pirms pirkšanas līgumu, kurš deva mums laiku nostabilizēties. Sākumā viss bija lieliski. Man jau bija attālināts darbs Tallinā, un 2022. gada 1. novembrī arī Kaspars sāka strādāt par fizioterapeitu uz pusslodzi. Nu mums vēl tikai bija vajadzīgi 4-6 mēneši, lai varētu sākt sarunas ar banku. Taču decembra beigās mājas īpašnieks kļuva nepacietīgs un sāka uzstāt, lai mēs vai nu pērkam nekavējoties, vai izvācamies. Tas bija ārkārtīgi saspringts laiks, un mēs to spējām izturēt tikai tāpēc, ka mums bija brīnišķīgi aizlūdzēji, kuri lūdza dienām un naktīm. Dievs izdarīja brīnumu, un 2023. gada 9. februārī mēs parakstījām līgumu. Mums ir mājas!
Emocionāli sasprigtais mājas pirkšanas process un pārcelšanās no vienas valsts uz citu (klausiet manam padomam, – nepārcelieties!;)) padarīja man (Evelyn) atgriešanos grūtāku, nekā bijām gaidījuši. Es piezemējos šeit kā avarējusi lidmašīna, un kopš tā brīža joprojām nespēju atgūties. Cilvēkiem to ir grūti saprast, jo es taču atgriezos mājās, no kurām aizbraucu pirms 27 gadiem, kad man bija 18 gadi! Nesaku, ka citiem tas noteikti bija vieglāk, taču es jutos kā iekritusi dziļā bedrē. Tagad, gadu pēc pārcelšanās, varu teikt, ka beidzot sāku saskatīt gaismu tuneļa galā. Dievs mūs vada un ved.
Mūsu ģimenē Rebeka (5 gadi) ir tas cilvēks, kas pārmaiņas dzīvē uzņem visvieglāk. Viņai pietika ar divām nedēļām, lai iejutos jaunajā bērnudārzā. Tagad viņa jūtas labi jebkur, gan Hījumā, gan Rīgā, kad uz turieni aizbraucam. Viņa tikai nesaprot, kāpēc viņai vēl tik ilgi jāgaida līdz skolai! Viņai taču jau kustas zobi, un viņa prot lasīt tā, kā Rasmus lasīja pirmajā klasē: ko tur vēl gaidīt?! 🙂 Patiesībā viņai līdz skolai vēl ir divi gadi.
Karola (7) dzīves pārmaiņas uztver līdzīgi man. Viņai vajadzēja ilgu laiku, lai pierastu pie jaunā bērnudārza, un, kad tas beidzot bija noticis, bija klāt laiks to “absolvēt”. Tagad viņa mācās 1. klasē un iet cauri saspringtajam skolas ritmam. Mācībās viņai sokas labi, bet vajadzīgs laiks, lai aprastu ar skolas noteikumiem un patstāvību. Domāju, ka viņai lielākais ieguvums no mūsu pārcelšanās ir iespēja trenēties futbolā. Būdama meitene, viņa grupā ir mazākumā, bet viņai ļoti patīk trenēties. Sports noteikti ir viens no viņas talantiem.
Runājot par sportu, Rasmus (14), liekas, pārstāv savu skolu gandrīz visās sacensībās. Pēc skolas viņš spēlē tenisu un dejo tautas deju grupā. Mācībās viņam veicas normāli. Sarunvalodas līmenī viņš igauniski runā labi, bet tā kā skolā viņš iepriekšējos gadus runāja latviski, viņam ir grūti saprast atsevišķus terminus un vārdus, kurus viņš dzird tikai skolā. Piemēram, ja viņam jāmācās jauni vārdi un izteicieni angļu valodā, gadās, ka viņš zina visus apgūstamos vārdus, bet nekad nav dzirdējis, kā tie skan igauniski. Sanāk, ka angļu vārdu vietā viņam jāmācās igauņu vārdi.
Kā teicu iepriekš, Kaspars uz pusslodzi strādā par fizioterapeitu. Viņš diezgan labi runā igauniski sarunvalodas līmenī, bet bieži ir grūtības ar medicīniskiem terminiem, kad jāapraksta veiktās procedūras. Igauņu valoda viņam noteikti ir vislielākais izaicinājums.
Viņš arī turpina vadīt Wings for Wheels kalpošanu Latvijā. W4W regulāri notiek mazās grupas tiešsaistē, un Kaspars reizi mēnesī ir Rīgā. Šovasar W4W bija pasākums ar nosaukumu “Dārgumu sala”, kur varējām satikties ar cilvēkiem un parunāties. Vairāk par šo pasākumu var lasīt šeit.
Es (Evelyn) joprojām strādāju tajā pašā vietā par tekstu autoru un izbaudu savus ikmēneša braucienus uz Tallinu. Tāpat turpinu misijas darbu un esmu European Disability Network vadības komandas locekle. EDN ir piederīgs Eiropas Evaņģēliskajai Aliansei (EEA). Tīmekļa ietvaros mēs organizējam tiešsaistes diskusijas par dažādiem ar invaliditāti saistītiem jautājumiem, un kā vadības komanda mēs pārstāvam cilvēkus ar invaliditāti Eiropas kristiešu konferencēs. Man bija iespēja to darīt EEA konferencē Sarajevā (Bosnija)pagājušā gada oktobrī un State of Forum konferencē Stokholmā (Zviedrija) šogad maijā.
Lūdzu, aizlūdziet:
– lai Evelyn beidzot justos atkal mājās un atgūtos no sāpīgās piezemēšanās
– lai Kaspara igauņu valodas prasmes brīnumainā kārtā uzlabotos
– lai Karola pierod pie skolas un viņas stressa līmenis pazeminās
– lai Rasmus igauņu valodas prasmē panāk savus klasesbiedrus
– lai Rebeka, Karola un Rasmus nepazaudētu savas latviešu valodas prasmes
– lai W4W darbs turpinās un cilvēki ar invaliditāti Latvijā var dzirdēt Evaņģēliju un kļūt par mācekļiem.
Liels paldies par Tavām aizlūgšanām un atbalstu. No mums pēdējā laikā nav bijis daudz ziņu, bet mēs esam tiešām pateicīgi Dievam un visiem saviem draugiem, kas ir ar mums.
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Evelyn, Kaspars, Rasmus, Karola, Rebeka
[:]