[:en]
What can I give of myself to others? How do I serve God and participate in society in the identity that I have? Those were some of the challenges the 16 participants and 30 team members and assistants posed to each other at the 12th annual Challenge camp that took place from 23 to 30 July in Spāre, Latvia.
The camp was held together by known and loved activities like morning worship and excercises, workshops and lectures, sports games, a concert and a bonfire. The lectures explored relevant and intriguing topics. Are people with disabilities welcomed in both individual churches and the Church as the worldwide Body of Christ? How can I follow Christ in my everyday life as a wheelchair user? How to make room in my life for life-giving conversations with God? And how to serve God faithfully with the personality type He has given me, be it extrovert or introvert? Regular small group meetings made space for discussing eternal questions and sharing our stories with each other. During free time, participants had the chance to visit a physiotherapist, go on a couching session or consultation over the opportunities in the Latvian social welfare system.
The participants encouraged each other by sharing about their hobbies and achievements. During the sports games, participants that are among Latvia’s best wheelchair athletes instructed us in shot put, discus and javelin throw techniques. Some hidden talents came to daylight while preparing sketches based on Bible stories.
Encouragement and teamwork became crucial also in the extreme night, when we literally met the dark and unknown. At 11PM one night, we set out to find different coloured pearls on the ground. In addition, we were to protect ourselves from a “wolf”. The biggest goal became staying as close and unified as possible, as every team had only one flashlight. For one team, this became exceptionally important when one of the members fell out of her wheelchair. But thanks to good and caring teamwork, this episode became a parable of how the Church of God is there to help each other out. Everyone made it safely to the group picture taken around 3AM, with the east sky slowly lighting up behind us.
A message that kept ringing through lectures and testimonies was that everyone needs others, and everyone has something to give to others. For this week, borders between people with different abilities disappeared and everyone was seen first and foremost as a personality. For the camp to be successful and enjoyable, everyone’s input was equally important. Several first time participants said that the camp surpassed their expectations, and those who have participated before testified that what they experience at the camp makes them want to come back again and again. One participant told that at this camp, God’s love, joy and peace filled his heart in a way he’d never experienced before, and decided to give his life wholly to Christ. We rejoice together with him, as well as with all the others who had some new seeds planted in their hearts. May these good seeds grow into fruitful trees in our lives, and may the influence of this week keep spreading like circles on water from every participant’s, team member’s and assistant’s lives. Thank you for your generous support in both prayers and finances for making this life-changing week possible!
Extreme night video
More photos
[:et]
Mida on mul anda teistele? Kuidas saan teenida Jumalat ja osaleda ühiskonnaelus just selle isiksusena, kes ma olen? Neid ja teisi väljakutseid esitasid 16 osalejat ning 30 tiimiliiget ja assistenti üksteisele 12. suvelaagris Väljakutse, mis toimus tänavu 23.-30. juulil Lätis Spāres.
Laagri selgrooks olid juba tuntud ja armastatud päevakavapunktid nagu hommikune ülistus ja virgutusvõimlemine, töötoad ja loengud, sportmängud, kontsert ja lõkkeõhtu. Loengud puudutasid aktuaalseid ja põnevaid teemasid: kas puudega inimesed on oodatud kohalikesse kogudustesse ning ülemaailmsesse Kirikusse, Kristuse Ihusse? Kuidas järgida Kristust oma igapäevaelus ratastoolis? Kuidas teha ruumi eluandvatele vestlustele Jumalaga? Ning kuidas teenida Jumalat just sellise isiksusetüübiga, mille Ta mulle andnud on, olgu ekstraverdi või introverdina? Igapäevased kohtumised väikegruppides andsid võimaluse arutleda igavikulise tähtsusega küsimuste üle ning oma lugusid üksteisega jagada. Vabal ajal oli lisaks vanade ja uute sõpradega vestlemisele võimalik käia füsioterapeudi juures, kootsingul või konsultatsioonil Läti sotsiaalsüsteemis pakutavate võimaluste üle.
Osalejad said üksteist julgustada ka oma hobidest ja saavutustest jagades. Sportmängude käigus õpetasid laagrikaaslastele kuulitõuke-, kettaheite- ja odavisketehnikaid Läti parimate hulka kuuluvad parasportlased. Nii mõnigi varjatud talent tuli päevavalgele Piibli lugudel põhinevaid sketše luues ja esitades.
Julgustus ja meeskonnatöö said ülioluliseks ka ekstreemööl, mil sõna otseses mõttes pimeduse ja tundmatusega kohtusime. Kell 23 õhtul alustasime matkamängu, mille eesmärgiks oli maast erivärvilisi puupärleid otsida. Lisaks pidime end kaitsma pimedas luurava „hundi“ eest. Tähtsaim eesmärk oli pidevalt olla meeskonnana nii ühtne kui vähegi võimalik, kuivõrd igal meekonnal oli üksainus taskulamp. Ühe meeskonna jaoks sai see kokkuhoidmine eriliselt tähtsaks, kui üks liikmeist ratastoolist välja kukkus. Kuid tänu heale tiimitööle ja hoolivusele sai sellest juhtumist kaunis tähendamissõna selle kohta, kuidas Kristuse Ihu liikmed üksteisele toeks on. Kõik jõudsid elusalt ja tervelt ühispildile, mille tegime umbes kell 3 hommikul, kui idataevas juba aegamisi helendama lõi.
Üks sõnum, mis jäi kõlama nii loengutest kui tunnistustest, oli see, et kõigil on vaja teisi inimesi ning kõigil on teistele ka midagi anda. Laagrinädala jooksul kadusid eraldusjooned erinevate võimetega inimeste vahel ning igaüht nähti esmajoones ainulaadse isiksusena. Et laager hästi korda läheks, oli igaühe panus sama oluline. Mitu esmakordselt laagris osalenut ütlesid, et laager ületas nende ootused, ning need, kes on osalenud ka varem, tunnistasid, et tahavad tänu laagris kogetule ikka ja jälle tagasi tulla. Üks osalejatest rääkis Jumala armastusest, rõõmust ja rahust, mis ta südame laagris täitis viisil, mida ta kunagi varem kogenud polnud. Laagri lõpul otsustas ta oma elu täielikult Jumalale anda. Rõõmustame koos tema ja kõigi teistega, kelle südameisse Jumal uusi seemneid külvas. Kandku need head seemned meie eludes vilja, ning levigu laagrinädala hea mõju iga osaleja, korraldaja ja assistendi elus nagu lained veepinnal. Aitäh eestpalvete ja rahalise toetuse eest, tänu millele see elumuutev nädal toimuda sai!
Extreemöö video
Rohkem pilte
[:LV]
Ko es varu dot citiem? Kā lai es kalpoju Dievam un iekļaujos sabiedrībā tāds, kāds esmu? Šie bija tikai daži no jautājumiem, ko cits citam tieši vai netieši uzdeva nometnes „Izaicinājums 12” 16 dalībnieki un 30 darbinieki un asistenti. Ikgadējā nometne „Izaicinājums” šogad norisinājās 23.-30. Jūlijā, Spāres speciālajā internātpamatskolā.
Nometnes programmā bija iekļautas jau zināmas un iecienītas aktivitātes, tādas kā rīta slavēšana un vingrošana, dažādas darbnīcas un lekcijas, sporta spēles, koncerts un ugunskurs. Lekcijās tika aplūkotas aktuālas un intriģējošas tēmas. Vai cilvēkiem ar invaliditāti ir vieta kristiešu draudzēs un Baznīcā, kas reprezentē Kristus miesu? Kā es varu ikdienā sekot Kristum, esot riteņkrēslā? Kā ieplānot laiku atklātām un dziļām sarunām ar Dievu, un kā lai uzticīgi kalpoju Dievam ar tām personības iezīmēm, ko Viņš man piešķīris, neraugoties uz to, vai esmu introverts vai ekstraverts? Tikšanās mazajās grupās deva iespēju pārrunāt eksistenciālus jautājumus un padalīties ar citiem savā pieredzē. Brīvajā laikā dalībnieki varēja saņemt fizioterapeita pakalpojumu, apmeklēt individuālā koučinga nodarbības vai saņemt konsultācijas par tiesībām, ko viņiem paredz Latvijas sociālās labklājības likumdošana.
Dalībnieki iedvesmoja un motivēja cits citu, stāstot par saviem vaļaspriekiem un sasniegumiem. Sporta spēlēs dalībnieki, kuri ir starp labākajiem Latvijas sportistiem riteņkrēslā, mācīja, kā grūst lodi, mest disku un šķēpu. Daži apslēpti talanti atklājās arī, gatavojot skečus par Bībeles stāstiem.
Spēja citam citu atbalstīt un strādāt komandā kļuva izšķiroši svarīga ekstrēmajā naktī, kad tiešā nozīmē aci pret aci sastapāmies ar tumsu un nezināmo. 23.00 mēs devāmies meklēt zālē izbārstītas dažādu krāsu pērles. Turklāt vēl vajadzēja uzmanīties un sargāt citam citu no „vilka”. Galvenais uzdevums bija turēties, cik vien iespējams, kopā un vienotiem, jo katrai komandai bija tikai viens lukturītis. Vienai no komandām šis priekšnoteikums kļuva jo īpaši svarīgs, kad viena no komandas dalībniecēm apgāzās ar elektriskajiem ratiem. Pateicoties saskaņotam un rūpīgam komandas darbam, šī epizode kļuva par piemēru tam, kā Dieva draudzes locekļi ir gatavi palīdzēt cits citam. Visi veiksmīgi nonāca līdz vietai, kur ap 3 naktī uz austošās saules blāzmas fona tika uzņemta kopbilde.
Galvenā vēsts, kas skanēja cauri lekcijām un liecībām, bija, ka mēs visi esam cits citam vajadzīgi un katram ir kaut kas, ko dot citiem. Šajā nedēļā izzuda robežas starp cilvēkiem ar un bez invaliditātes, un katrs tika uzlūkots kā pirmkārt un galvenokārt personība. Lai nometne būtu izdevusies, visu ieguldījums bija vienlīdz svarīgs. Daži dalībnieki, kas piedalījās pirmo reizi, atzinās, ka nometne pārspējusi viņu gaidas, un tie, kas bija piedalījušies agrāk, teica, ka nometnē piedzīvotais rada viņos vēlēšanos atgriezties arī citugad. Viens no dalībniekiem apliecināja, ka šajā nometnē Dieva mīlestība, miers un prieks piepildījis viņa sirdi, kā vēl nekad, un viņš izlēmis pilnīgi atdot savu dzīvi Kristum. Mēs priecājamies kopā ar viņu un arī ar citiem, kuru sirdīs ir iedēstītas kādas jaunas sēklas. Lai šīs labās sēklas izaug par auglīgiem kokiem mūsu dzīvēs, un lai šajā nometnē piedzīvotais un iegūtais turpina kā ūdens apļi izplesties katra dalībnieka, asistenta un komandas darbinieka dzīvē! Paldies jums par dāsno atbalstu ar aizlūgšanām, finansēm un citādi, lai šī nometne, kas pārmaina dzīves, varētu notikt.
Video varat aplūkot šeit.
Vēl citas nometnes fotogrāfijas varat aplūkot šeit.
[:]